“Paveikts apjomīgs darbs sadarbībā ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un uzņēmumiem, lai pilnveidotu vienu no būtiskākajiem dokumentiem – Nacionālo klimata un enerģētikas plānu, kas kalpos kā Latvijas ceļa karte virzībai uz zaļajiem mērķiem līdz 2030. gadam. Ceļa karte paredz to, kā turpmāk patērēsim enerģiju, pārvietosimies, strādāsim, apsildīsim vai dzesēsim mājokli. Šobrīd aktīvi strādājam pie diskusijā laikā saņemto priekšlikumu apkopošanas, pilnveidojot NEKP projektu. Paldies visiem dalībniekiem par aktīvo iesaisti,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Konsultācijas aizvadītas ar dažādu nozaru nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, publiskā un privātā sektora institūciju un uzņēmumu pārstāvjiem, uzklausot viedokļus un priekšlikumus par aktualizēto NEKP plāna projektu. Konsultācijas notikušas ar dabas un vides, enerģētikas, finanšu, lauksaimniecības u.c. nozaru pārstāvjiem.
Klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis norāda: “Cik lielas pūles zaļo mērķu sasniegšanā ieguldīsim šodien, tik lielus darba augļus baudīsim nākotnē mēs, mūsu bērni un mazbērni. Viens no uzskatāmiem piemēriem ir investīciju ieplūšana Latvijā, kas nodrošina valsts attīstību. Globāli klimatam draudzīgas ekonomikas politikas pamatā ir veicināt investīcijas, kuras tiek virzītas uz klimatam un videi draudzīgiem uzņēmējdarbības projektiem. NEKP mērķis ir virzīties uz ilgtspējīgu ekonomiku, lai Latvija starp ES dalībvalstīm ir konkurētspējīga. Tā vienlaikus ir iespēja apsteigt mūsu kaimiņvalstis, un tā vienlīdz iespēja mums nodot mūsu nākamajām paaudzēm klimatam draudzīgu apkārtējo vidi, kurā dzīvot ir droši un veselīgi.”
Paralēli KEM organizētajām konsultācijām ar sadarbības partneriem, nozaru atbildīgās ministrijas (KEM, Satiksmes ministrija, Ekonomikas ministrija, VARAM, Zemkopības ministrija) vairākkārt organizējušas NEKP padomes darba grupas, kur strādājušas pie jau detalizētiem priekšlikumiem aktualizētajai NEKP gala versijai.