Mācību “Pilskalns” mērķis ir uzlabot valsts un pašvaldības institūciju izpratni par atbildību sadalījumu un praktisko rīcību militāra apdraudējuma gadījumā. Mācību dalībnieki izspēlēja dažādus krīzes situāciju scenārijus, kuros civilās aizsardzības komisija pieņēma lēmumus un noteica reaģēšanas plānus, lai militāra apdraudējuma gadījumā civiliedzīvotāji tiktu nodrošināti ar pamatvajadzībām.
Mācībās piedalījās pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba un Zemessardzes, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Daugavpils valstspilsētas un Augšdaugavas novada sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas. Sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijā darbojas divu pašvaldību – Daugavpils valstspilsētas un Augšdaugavas novada pārstāvji – domes atbildīgās amatpersonas un struktūrvienību vadītāji, kā arī stratēģiski svarīgu valsts iestāžu un uzņēmumu reģionālo vienību vadītāji.
Zemessardzes 3. Latgales brigādes štāba priekšnieks pulkvežleitnants Oskars Purmalis atzina, ka mācības “Pilskalns” ir sniegušas vērtīgas atziņas par sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas izstrādātā plāna – rīcībai militāra apdraudējuma vai kara gadījumā, nepieciešamajiem papildinājumiem, lai tas krīzes gadījumā būtu stūrakmens operatīvai darbībai, pildot divas svarīgākās pamatfunkcijas – civiliedzīvotāju pamatvajadzību nodrošināšanu un atbalsta sniegšanu bruņotajiem spēkiem. Šādas kopējas mācības veicina starpinstitūciju sadarbību un komunikāciju, kā arī sniedz iespēju iedziļināties katras institūcijas atbildībā un rīcībā krīzes situācijās.
Zemessardzes 3. Latgales brigādes atbildības teritorijā kopš 2022. gada regulāri notiek Zemessardzes bataljonu un pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju mācības. Tajās gūtās atziņas liecina, ka kopējas militāro un civilo struktūru mācības ievērojami uzlabo izpratni par katras organizācijas lomu visaptverošajā valsts aizsardzībā, kurā viens no mērķiem ir sadarbības stiprināšana starp valsts institūcijām, privāto sektoru, nevalstiskajām organizācijām un iedzīvotājiem.
Jau ziņots, ka 2019. gada 8. janvārī Ministru kabinets atbalstīja Aizsardzības ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu par visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu Latvijā, kuras mērķis ir padziļināt visu valsts institūciju sadarbību, nodrošināt efektīvu publiskās un privātās partnerības mehānismu izstrādi, paaugstināt sabiedrības izpratni par iespējām aizsargāt sevi, savu ģimeni un Latvijas valsti, kā arī izstrādāt sabiedrības pašorganizēšanās instrumentus krīzes gadījumos.
Savukārt 2022. gada 17. oktobrī stājās spēkā grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, kas paredz pašvaldību pienākumu izstrādāt civilās aizsardzības plānus, aptverot arī rīcību militāra apdraudējuma vai kara gadījumā.
Visaptveroša valsts aizsardzība ir noteikta kā viena no valdības prioritātēm, kas paredz stiprināt aizsardzības spējas sasaistē ar valsts un sabiedrības gatavību pašorganizēties un pārvarēt krīzes.
