Studējošo skaits Latvijā samazinās jau pēdējos 20 gadus. Tendence pieaugt tika novērota tikai līdz 2005. gadam, kad tika sasniegts lielākais studējošo skaits Latvijā – 131,1 tūkstotis.
Savukārt uzņemto studentu skaitā novērots straujš pieaugums. 2023./2024. akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs uzņemti 28,9 tūkstoši studenti, kas ir par 9,3 % jeb 2,4 tūkstošiem studentu vairāk nekā iepriekšējā akadēmiskajā gadā, un tas ir straujākais uzņemto studentu skaita pieaugums pēdējo desmit gadu laikā.
Puse uzņemto studentu (54,6 %) uzsākuši studijas bakalaura līmeņa programmās, 23,2 % – maģistra, 19,4 % – koledžas un 2,8 % – doktora līmeņa programmās. Uzņemto studentu vidū joprojām vairāk ir sieviešu – 16,5 tūkstoši jeb 57 % no kopējā uzņemto skaita. Vairāk nekā divas trešdaļas studentu (76,1 %) uzsāka pilna laika studijas un tikai 23,9 % – nepilna laika studijas. Lielākā daļa studentu (58,4 %) studijas ir uzsākuši par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 41,6 % – par valsts budžeta līdzekļiem. Gandrīz puse (49,1 %) no uzņemtajiem studentiem, kas mācības uzsāka par personīgajiem līdzekļiem, izvēlējās sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmas, bet par valsts budžeta līdzekļiem – galvenokārt inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (22,7 %) un veselības aprūpes un sociālās labklājības (19,2 %) programmas.
2023. gadā grādu vai kvalifikāciju ieguva 14,1 tūkstotis studentu – par 636 jeb 4,7 % mazāk nekā 2022. gadā. Vairāk nekā trešdaļa (35,3 % jeb 4,9 tūkstoši) ieguva grādu sociālajās zinātnēs, komerczinībās un tiesībās, savukārt 19,6 % jeb 2,7 tūkstoši – veselības aprūpes un sociālās labklājības jomās. Studijas inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās beidza 11 % no kopējā absolventu skaita jeb 1,5 tūkstoši. Kopš 2013. gada absolventu skaits Latvijas augstskolās ir sarucis par 35 % jeb 7,6 tūkstošiem studentu.
CSP infografika.
Uzņemto studentu skaits būtiski pieaudzis vairākās nozarēs
2023./24. akadēmiskajā gadā uzņemto studentu skaits ir būtiski pieaudzis vairākās nozarēs, kas ir pretēji novērotajam iepriekšējā gadā, kad studentu skaits bija samazinājies gandrīz visās nozarēs. Lielākais studentu skaita pieaugums ir inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (par 20,1 %) un izglītības (17,9 %) programmās. Iepriekšējā akadēmiskajā gadā sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmās bija būtisks uzņemto studentu skaita samazinājums – par 14,3 %, taču šogad studentu skaits šajās programmās atkal pieaudzis (par 15,2 %).
2023./24. akadēmiskajā gadā lielākais uzņemto studentu īpatsvars bija sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību (35,9 %), veselības aprūpes un sociālās labklājības (15,4 %) un inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (15,4 %) programmās. Vismazākais uzņemto studentu īpatsvars bija lauksaimniecības (1,6 %) un izglītības (6,5 %) programmās.
Pēdējo desmit gadu laikā studiju programmu izvēle, stājoties augstskolā, nav būtiski mainījusies – arī 2013. gadā lielākais uzņemto studentu īpatsvars bija sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību (37,5 %) programmās, kurām sekoja inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmas (16,7 %). Tāpat programmas ar zemāko uzņemto studentu īpatsvaru arī pirms 10 gadiem bija tās pašas – izglītības (6,7 %) un lauksaimniecības (2 %).
Mazākais studējošo skaits pēdējo 20 gadu laikā
Salīdzinājumā ar iepriekšējo akadēmisko gadu kopējais studējošo skaits (74 tūkstoši) ir samazinājies par 1,4 tūkstošiem jeb 1,8 %, savukārt pēdējo desmit gadu laikā – par 15,7 tūkstošiem jeb 17,5 %.
Bakalaura līmeņa programmās studē vairāk nekā puse (56,3 %) no studējošajiem jeb 41,7 tūkstoši, maģistra – 22,0 % jeb 16,3 tūkstoši, koledžas – 17,3 % jeb 12,8 tūkstoši un doktora līmeņa programmās – 4,4 % jeb 3,3 tūkstoši studentu.
CSP infografika.
Salīdzinot ar pirmās brīvvalsts laiku, pērn sieviešu īpatsvars studentu vidū dubultojies
1936. gadā Latvijā bija 7 281 students, no tiem 70 % bija vīrieši un tikai 30 % – sievietes. Gandrīz gadsimtu vēlāk situācija ir pretēja – 2023./2024. akadēmiskajā gadā vairāk nekā puse (58,4 %) jeb 43,2 tūkstoši studējošo ir sievietes. Lielākais sieviešu īpatsvars bija 2007. gadā – 64,4 % jeb 82,2 tūkstoši.
2023./24. akadēmiskajā gadā nemainīgi lielākais sieviešu īpatsvars ir izglītības programmās (92,5 %), kurās studē 6,3 % no visiem studējošajiem jeb 4,7 tūkstoši studentu. Liels sieviešu īpatsvars ir arī veselības aprūpes un sociālās labklājības (80,5 %) programmās, kurās kopā studē 19,1 % jeb 14,1 tūkstotis studentu, kā arī humanitāro zinātņu un mākslas programmās (73,5 %), kuras kopā apgūst 7,5 % jeb 5,5 tūkstoši studentu.
Arī vīrieši gadu no gada dod priekšroku studijām noteiktās programmās – vīriešu īpatsvars nemainīgi ir lielākais inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (73,9 %) programmās, kuras apgūst 13,4 % no visiem studentiem jeb 9,9 tūkstoši. Liels vīriešu īpatsvars ir arī dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmās (70,5 %), kuras apgūst 10,8 % no visiem studentiem.
2023./24. akadēmiskajā gadā lielākais studentu skaits ir sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmās, kur studē 33,8 % no visiem studentiem. No visām studentēm (43,2 tūkstoši) šajās programmās studē 35,9 % jeb 15,5 tūkstoši un no visiem studentiem (30,8 tūkstoši) – 31 % jeb 9,5 tūkstoši.
CSP infografika.
Latvijā studē 10,4 tūkstoši mobilo studentu1
Šajā akadēmiskajā gadā uzņemts 4,1 tūkstotis mobilo studentu, kas ir par 116 studējošajiem vairāk nekā gadu iepriekš. Tomēr pirmspandēmijas līmenis joprojām nav sasniegts, un uzņemto mobilo studentu skaits ir par piektdaļu mazāks nekā 2019./2020. akadēmiskā gada sākumā. Pašlaik Latvijā studē 10,4 tūkstoši mobilo studentu, kas ir par 3,4 % jeb 345 studentiem vairāk nekā pērn. Tas ir lielākais reģistrētais mobilo studentu skaits kopš 2014. gada, kad sāka apkopot statistiku par mobilajiem studentiem. Pēdējo desmit gadu laikā mobilo studentu skaits Latvijā ir palielinājies gandrīz divas reizes – salīdzinājumā ar 2014. gadu mobilo studentu skaits ir pieaudzis par 98,3 % jeb 5 170 studentiem.
Vairākums mobilo studentu ir no valstīm ārpus Eiropas Savienības, lielākā daļa – vīrieši
Lielākā daļa mobilo studentu (72,8 %) iepriekšējo izglītību ir ieguvuši ārpus Eiropas Savienības (ES), turklāt vairāk nekā divas trešdaļas (73,1 %) mobilo studentu ir vīrieši. Vairāk nekā puse (60,2 % jeb 6,3 tūkstoši) mobilo studentu iepriekšējo izglītību ir ieguvuši Indijā, Uzbekistānā, Zviedrijā, Ukrainā un Vācijā. Starp tiem, kuri iepriekšējo izglītību ieguvuši Zviedrijā un Vācijā, vairāk nekā puse (60,8 %) ir sieviešu, savukārt no Indijas, Uzbekistānas un Ukrainas Latvijā studēt pārsvarā ieradušies vīrieši (attiecīgi 79,7 %, 86,0 % un 63,9 %).
Divas trešdaļas (69,1 % jeb 7 201 mobilo studentu) studē trīs universitātēs: Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU – 29,2 %), Rīgas Stradiņa universitātē (RSU – 26,3 %) un Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā (13,6 %). Lielākā daļa RTU mobilo studentu (97,2 %) izglītību bija ieguvuši ārpus Eiropas Savienības (ES), un gandrīz puse (42,4 %) tur apgūst sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmas. Salīdzinājumam RSU četras piektdaļas studentu (78,7 %) iepriekšējo izglītību bija ieguvuši kādā no ES valstīm un gandrīz visi (98,9 %) studē veselības aprūpes un sociālās labklājības studiju programmās.
Lielākā daļa mobilo studentu no ES valstīm studē veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās
Vairāk nekā puse (53,8 %) no visiem mobilajiem studentiem studē maģistra programmās un 42,6 % – bakalaura. Lielākā daļa mobilo studentu, kas iepriekšējo izglītību ir ieguvuši ES valstīs, studē maģistratūrā (90,6 %) un apgūst veselības aprūpes un sociālās labklājības programmas (82,9 %). Savukārt no mobilajiem studentiem, kuri iepriekšējo izglītību ir ieguvuši ārpus ES valstīm, vairāk nekā puse (56 %) studē bakalaura programmās un 50,8 % apgūst sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmas.
Puse no visiem studentiem studē trīs lielākajās Latvijas augstskolās
Šajā akadēmiskajā gadā studijas norit 52 augstākās izglītības iestādēs (28 augstskolās un 24 koledžās), kas ir tikpat, cik iepriekšējā gadā. Valsts augstskolās un koledžās studē 78,2 % no kopējā studējošo skaita, savukārt privātajās izglītības iestādēs – 21,8 %. Trīs lielākajās Latvijas augstskolās – Latvijas Universitātē, RTU un RSU – studē puse (51,8 %) no visiem studentiem. Kopumā 37 augstākās izglītības iestādēs studējošo skaits ir mazāks par tūkstoti, un 11 augstākās izglītības iestādēs tas ir mazāks par 200.
2023./2024. akadēmiskajā gadā doktora līmeņa studijas Latvijā piedāvā 18 augstākās izglītības iestādes. Tajās studē 3 254 doktoranti, tai skaitā 2 073 sievietes un 1 181 vīrieši. Nedaudz mazāk nekā puse (48,6 %) studē veselības aprūpes un sociālās labklājības jomā, savukārt gandrīz piektdaļa (18,1 %) – sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību jomā.
Plašāka informācija par aktuālajiem augstākās izglītības statistikas rādītājiem pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Augstākā izglītība”.
1 Mobilie studenti ir personas, kuras iepriekšējo izglītību ieguvušas ārpus Latvijas un Latvijā studē ar mērķi iegūt noteikta līmeņa augstāko izglītību (grādu vai kvalifikāciju).
