Augsti godātais Kazāka kungs!
Augsti godātais Dombrovska kungs!
Augsti godātais Bērziņa kungs, Vējoņa kungs, Levita kungs!
Ekselences!
Dāmas un kungi!
Šis gads ir svinību un arī refleksiju laiks. Pirms 20 gadiem Latvija kļuva par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. Savukārt pirms 10 gadiem mēs ieviesām eiro. Šie mērķtiecīgie lēmumi, pie kuriem strādāja vairāku politiķu, ierēdņu un diplomātu paaudzes, ir šodien sekmējušas mūsu drošību un uzticamību partneru un investoru acīs.
Atceroties to laiku, es gribētu teikt, ka iestāšanās eirozonā bija sarežģīts un saspringts process. Pirms eiro ieviešanas šo soli atbalstīja aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju, pašā ceļa sākumā tie bija aptuveni 30%. Savukārt tagad pārliecinošs Latvijas sabiedrības vairākums pilnībā atbalsta mūsu dalību eirozonā.
Es labi atceros iestāšanās laiku. Diskusijas bija emocionālas un arī racionālas. Vieniem eiro saistījās ar ekonomisko stabilitāti, prognozējamību, attīstību un vēl vienu soli ciešākai integrācijai. Citiem ļoti negribējās atteikties no monetārās patstāvības un nesen atgūtās nacionālās, stabilās un arī skaistās valūtas – lata. Taču šodien,2024. gadā, eiro ir kļuvis par neatņemamu Latvijas ekonomikas un mūsu ikdienas sastāvdaļu.
Eiro ieviešana nebija pašmērķis, bet gan instruments, lai pilnvērtīgāk izmantotu Eiropas vienotā tirgus priekšrocības. Tas veicinājis mūsu konkurētspēju un atvieglojis iedzīvotāju un uzņēmumu mobilitāti Eiropas Savienībā. Tas ir arī ļoti stiprinājis mūsu saikni ar Eiropu.
Es gribu izmantot šo iespēju un vēlreiz teikt lielu paldies visiem tiem, kuri strādāja, lai eiro ieviešana Latvijā būtu veiksmīga. Un es arī vēlos teikt paldies tiem, kas šodien dara visu, lai eiro būtu spēcīga un uzticama valūta. Novēlu, lai eiro arī turpmāk kalpotu Latvijas un Eiropas labā.
Dāmas un kungi! Ekselences!
Gadiem ejot, bijuši vairāki notikumi, kas apšaubīja eiro dzīvotspēju. Taču eiro ir konsekventi pierādījis savu vērtību.
Latvijas stāsts par eiro ieviešanu ir ievērības cienīgs. 2014. gadā mēs kļuvām par 18. eirozonas dalībvalsti. Tobrīd Latvija jau bija nostiprinājusi sevi kā uzticamu Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. Mērķtiecīgs lēmums veidot ciešākas saites ar Rietumiem ir mūsu drošības garantija šodien. Mēs to uzskatām arī par stūrakmeni Ukrainas cīņā pret agresoru.
Latvija ieviesa eiro tikai četrus gadus pēc globālās finanšu krīzes. Kopš tā laika mēs esam turpinājuši būtiski attīstīties. Latvijai eiro izrādījās spēcīgs instruments mūsu ekonomikas stabilitātei un integrācijai Eiropas Savienībā. Tas ir arī sniedzis drošības un pārliecības sajūtu uzņēmumiem un sabiedrībai.
Kopš eiro ieviešanas Latvija ir piedzīvojusi vairākus satricinājumus.
Covid pandēmija bija liels izaicinājums mūsu uzņēmumiem un sabiedrībai. Valdības ieviestie atbalsta pasākumi palīdzēja mazināt pandēmijas radītās ekonomiskās sekas. Pēc pandēmijas Latvijas ekonomika bija starp vismazāk skartajām Eiropas Savienībā. Tas bija spilgts pretstats finanšu krīzei pirms eiro ieviešanas, kad Latvijas ekonomika saruka visvairāk.
Krievijas karš pret Ukrainu ir vēl viens pārbaudījums Latvijas noturībai. Mēs esam lielā mērā bijuši atkarīgi no enerģijas un izejvielu importa no Krievijas. Karš izraisīja strauju inflāciju. Tikai viena gada laikā lielākā daļa Latvijas uzņēmumu spēja pārstrukturēt savus piegādes ceļus un atrast jaunus partnerus. Pārsvarā tie atrodas Eiropā. Bez eiro tas nebūtu noticis tik ātri.
Mūsu ekonomikas noturība apliecina, ka Latvijai ar eiro klājas labāk nekā bez tā. Latvijai joprojām ir labāks kredītreitings un zemākas valdības aizņemšanās izmaksas salīdzinājumā ar Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīm, kas nav pievienojušās eiro.
Kad Latvija pievienojās eirozonai, bijušais Eiropadomes priekšsēdētājs Hermanis Van Rompejs teica: “Eirozona atkal ir klubs, pie kura stāv rindā – nevis pie izejas, bet pie ieejas.” Tagad mēs esam šajā klubā, un atkal veidojas rinda. Bulgārija pietuvojusies eiro ieviešanai, un es novēlu tai veiksmi. Arī Rumānija un Čehija vēlas iestāties eirozonā. Pievienoties nebūs viegli. Mums arī tas nebija viegli. Eiro ieviešanas kritēriji ir visai stingri. Tie nodrošina, ka kandidātvalstij ir pilnībā jāatbilst ekonomiskās konverģences standartiem.
Atrodoties šajā klubā, jūs esat kopā ar labākajiem. Taču dalība vien negarantē panākumus. Tas prasa nepārtrauktas pūles, lai saglabātu konkurētspējas pozīcijas un reputāciju citu ietekmīgu klubu vidū. Esot klubā, mums jāspēj gūt maksimālu labumu. Tas ir atkarīgs no mums, vai visu ballīti pavadīsim tikai sēžot stūrī vai arī mēs izmantosim iespēju veidot jaunus kontaktus, sadarboties un radīt inovatīvas idejas.
Mēs labi zinām, kas ir un kas nav nepieciešams Latvijas ekonomikai. Mums ir jāiegulda cilvēkkapitālā, savienojamībā, ilgtspējā un inovācijā. Mums ir jāsamazina administratīvais slogs, lai palielinātu efektivitāti. Es esmu pārliecināts, ka mums ir potenciāls un atbilstoši apstākļi. Tagad ir pienācis laiks pieņemt lēmumus un rīkoties.
Liels paldies, es novēlu jums veiksmīgu konferenci!
