LSPA aicina Latvijas valdību apturēt IZM vadības un ierēdņu patvaļu, kas ir vērsta pret LSPA pastāvēšanu un attīstību, kā arī strādāt valsts iedzīvotāju labā.
Aizvadītās nedēļas pēdējā darba dienā, 19.janvārī, IZM vienpusēji ierosinājusi veikt izmaiņas 2022.gada 13.decembra MK rīkojumā Nr. 903 “Par Latvijas Sporta akadēmijas reorganizāciju”, nosakot paātrinātu LSPA pievienošanu RSU jau no 2024.gada 1.jūlija nevis iepriekš noteiktajā termiņā pēc diviem gadiem, tas ir no 2026.gada 1.janvāra. Saskaņojums dokumenta projektam ministrijai ir jāveic līdz 2024.gada 2.februārim.
LSPA lūdz sporta sabiedrību, politiķus un valdību novērst totalitārisma izpausmes IZM darbībā. LSPA rektors Kalvis Ciekurs uzsver, ka: "Jautājums paliek atklāts, vai par tik būtiskām reformām, iesaistītajiem būtu jāuzzina primāri ar mediju starpniecību, nevis saprātīgu diskusiju ceļā, kam sekotu pušu vienošanās un plāna izstrāde. Piemēram, šobrīd nav zināma un izstrādāta LSPA attīstības stratēģija RSU sastāvā".
Rektora ieskatā LSPA reorganizācijas process ir sasteigts un nav pietiekami izvērtēts un sagatavots. Tāpēc rektors aicina Ministru prezidenti apturēt rīkojuma projekta tālāku virzību, uzliekot par pienākumu IZM pienācīgi informēt sabiedrību par uzsākto Akadēmijas reorganizācijas procesu, izdiskutēt un saskaņot ieplānotās reformas mērķi un īstenošanas kārtību ar visām ieinteresētajām personām, argumentēti pamatojot ieinteresēto pušu priekšlikumu noraidījumu, īpaši, ņemot vērā, lai reformas procesa gaitā iespējami mazāk tiktu skartas studējošo intereses.
“Šīs nedēļas laikā LSPA vadība iesniegs savus iebildumus un priekšlikumus par sagatavoto projektu Valsts kancelejai, Valsts Prezidenta kancelejai, Augstākās izglītības padomei, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kā arī Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijai un Sporta apakškomisijai,” uzsvēra Ciekurs.
"Augstskolu reorganizācija un apvienošana ir daudzšķautņains process, kas ietver virkni pasākumu ne tikai augstākās izglītības politikas virziena un tiesiskās bāzes sagatavošanā, bet arī sabiedrības informēšanā par reformas nepieciešamību, mehānismu un īstenošanas kārtību tādā apjomā un kvalitātē, kas sniedz pēc iespējas plašāku reformas izpratni," skaidroja LSPA rektors.
Tāpat jānorāda, ka IZM reformu īsteno, neizvērtējot jau iepriekš veikto augstskolu apvienošanās gadījumu rezultātus, kā arī nepiemin neveiksmes saistībā ar divu specializēto augstskolu – Latvijas Policijas akadēmijas (2010) un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (2017) – likvidāciju, kas ir radījusi ilgstošu šo izglītības iestāžu sagatavoto speciālistu trūkumu darba tirgū Latvijā. Ņemot vērā defektus lēmuma pieņemšanas procedūrā, zemo lēmumu kvalitāti, kā arī nepietiekamo finansējumu augstskolu pārvaldes reformas īstenošanai, arī šis gadījums būs vēl viena specializētas augstskolas likvidācija ar tālejošām sekām nākotnē.
