Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) izskata un analizē ziņojumus par GPS signāla traucējumiem Latvijas Republikas gaisa telpā. Lai gan tie ietekmē normālus civilās aviācijas procesus, GPS signāla traucējumi nerada apdraudējumu gaisa kuģu lidojumu drošumam kā tranzītā, tā uz un no Latvijas lidojošajiem gaisa kuģiem.
Salīdzinājumā ar 2019.gadu GPS sistēmu traucējumu gadījumu skaits ir pieaudzis, tomēr 2022.gadā un 2023.gadā situāciju var raksturot kā līdzvērtīgu. 2023.gada izskaņā (no septembra līdz decembrim) no pilotiem saņemti 183 ziņojumi par GPS sistēmu traucējumiem. Lidojuma laikā apkalpe fokusējas uz gaisa kuģu pilotēšanu un navigāciju un, tā kā GPS nav vienīgais navigācijas rīks, tad lidojums tiek nodrošināts arī ar citām navigācijas iekārtām, kas atrodas uz zemes, piemēram, radiobākām.
Gaisa satiksmes dispečeri uztur pastāvīgu saziņu ar gaisa kuģu pilotiem un, tiklīdz tiek saņemta informācija par GPS signāla traucējumiem, par to tiek paziņots arī citiem gaisa telpas lietotājiem, izmantojot NOTAM sistēmu. Nepieciešamības gadījumā var tikt veikts aktīvāks gaisa kuģu atrašanās vietas monitorings, kā arī notiek biežāka saziņa starp gaisa kuģu apkalpi un gaisa satiksmes dispečeriem.
Arī gaisa kuģi ir pielāgoti GPS signālu traucējumiem, piemēram, aviokompānijas airBaltic izmantotajam gaisa kuģim Airbus A220-300 ir vairāku pakāpju navigācijas sistēmas, kas nodrošina neatkarīgu un precīzu navigāciju.
GPS maldinoša signāla pārraidīšana ir ļaunprātīgs mēģinājums mainīt lietotāja globālās navigācijas satelītu sistēmas signālus, padarot to pozīciju neuzticamu. Tomēr GPS darbību var traucēt arī citi apstākļi, piemēram, saules koronas izlāde, kas ietekmē zemes orbītā esošos satelītus. Pie lielas saules aktivizācijas par civilās aviācijas drošumu atbildīgās organizācijas pat sagaida problēmas ar satelītnavigāciju.
Ikdienā iedzīvotāji šīs GPS sistēmas kļūdas var pamanīt lidojumu attēlošanas vietnēs, piemēram, “Flightradar24”, kur gaisa kuģa maršruts atšķiras no patiesā maršruta.
