Aukstā laikā atrašanās ārpus telpām var kļūt bīstama. “Ja lielā salā cilvēks ir nokritis un guļ sabiedriskā transporta pieturā vai uz ietves un pat ja mums šķiet, ka viņš ir alkohola reibumā, ikvienam būtu jārīkojas empātiski - nekavējoties izsaucot neatliekamo medicīnisko palīdzību,” aicina Austrumu slimnīcas Valsts Apdegumu centra vadītājs Sergejs Smirnovs.
Visbiežāk cilvēkiem apsalst kāju un roku pirksti, jo tie apavos vai cimdos ir pārāk cieši saspiesti un attiecīgi - mazāk apasiņoti. Tāpat arī deguns un ausis būs pirmie, kas jutīs dzestro aukstumu.
Pie ārsta nekavējoties jādodas, ja savās ikdienas gaitās apsaldēti pirksti un nav iespējams tos “atsildīt” – jālūdz ģimenes ārsta konsultācija, jādodas uz slimnīcu neatliekamās palīdzības uzņemšanas nodaļu vai arī kritiskās situācijās - jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Lielākā kļūda, kas tiek pieļauta apsaldēšanās gadījumā, ir pārāk ilga “ārstēšanās mājas apstākļos”, kā rezultātā apsaldētās ķermeņa daļas nākas pat amputēt. Apsaldētās ķermeņa daļas nedrīkst sildīt ar karstu ūdeni vai pie radiatoriem, berzēt vai rīvēt ar sniegu. “Un, protams, jebkuras adekvātas izredzes vienmēr tikai pasliktinās alkohola lietošana,” uzsver ārsts S. Smirnovs.
“Ir jārunā par laikapstākļiem nepiemērotu apģērba un apavu izvēli. Īpaši jāvērš uzmanība skolas vecuma jauniešu virzienā. Cepures vietā – kapuce. Plikas rokas. Sporta apavi ar plānu zoli un bez papildu siltās oderes un plānas zeķes, kas nesedz potītes, – šie faktori ir ātrs ceļš uz nopietnu apsaldējumu gūšanu,” skaidro ārsts.
Kādas ir apsaldējumu pazīmes
Bāla āda, sākumā izteiktas sāpes, bet pēc tam jūtības samazināšanās vai pilnīga izzušana – kad “nejūt pirkstus”.
Kā rīkoties?
Cilvēks, kas guvis apsaldējumus, ir jānogādā siltās telpās un tad:
- ir jānovelk mitrās vai slapjās drēbes;
- jānovelk cieši pieguļošie apavi;
- jānovelk cimdi;
- jādzer silta, salda tēja.
Ja, uzturoties siltās telpās, pirksti joprojām sāp un tiem joprojām ir jušanas traucējumi, visticamāk, ir gūti apsaldējumi. Apsaldētā vieta ir jāsasedz ar segu vai jebkuru siltumu saglabājošu materiālu, piemēram, – šalli, dvieli u.c. Kājās jāuzvelk siltas vilnas zeķes.
Nekādā gadījumā nedrīkst nosalušos pirkstus berzēt ar sniegu vai “sasildīt” karstā vai aukstā ūdenī. Stipri berzējot nosalušos pirkstus, tiks bojāta āda. Nekādā gadījumā nederēs “sasildīšanās ar alkoholu”! Alkoholiskie dzērieni paplašina asinsvadus un palielina siltuma atdevi. Turklāt no cilvēka dzērumā nav sagaidāma adekvāta rīcība, novērtējot savu veselības stāvokli.
Cietušā veselības stāvoklis ir jānovēro, un gadījumā, ja tas neuzlabojas, - noteikti jāvēršas pēc palīdzības ārstniecības iestādē.
Par Austrumu slimnīcu. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir lielākā un stratēģiski nozīmīgākā daudzprofilu slimnīca valstī. Slimnīcas sastāvā ietilpst pieci stacionāri – “Gaiļezers”, “Latvijas Onkoloģijas centrs”, “Biķernieki”, “Tuberkulozes un plaušu slimību centrs” un “Latvijas Infektoloģijas centrs” ar dažādu profilu centriem un klīnikām. Slimnīca sniedz augsti specializētu stacionāro un sekundāro ambulatoro veselības aprūpi, nodrošinot multidisciplināru terciārā līmeņa ārstēšanu un aprūpi atbilstoši mūsdienu tehnoloģiju un medicīnas zināšanu līmenim. Tajā ārstējas aptuveni 80% visu Latvijas onkoloģisko pacientu. Slimnīca nodrošina praktisko apmācību bāzi gan Latvijas izglītības iestāžu, gan ārvalstu studentiem un nodrošina tālākizglītību un zināšanu pārnesi veselības nozares speciālistiem mūsu valstī un aiz tās robežām. Slimnīca veic zinātniski pētniecisko darbu un attīsta inovatīvu metožu izmantošanu pacientu ārstēšanā. Slimnīca ir trešais lielākais darba devējs valstī, kur strādā ap 5000 darbinieku.
