DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
04. janvārī, 2024
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Politika

Pilsoņu iniciatīvu aktivitāte un panākumi 2023. gadā ir iespaidīgi 

FOTO: Freepik

Astoņas pilsoņu iniciatīvas 2023. gadā ar platformas ManaBalss starpniecību ir kļuvušas par valsts līmeņa likumdošanas regulējumiem. Vēl septiņas ir ieviestas dzīvē vai ir dažādās ieviešanas stadijās pašvaldībās. 

Gan rosības, gan panākumu ziņā tas pārsniedz 2022. gada rādītājus. Un arī jaunais gads ir sācies daudzsološi – jau gada pirmajā darba dienā kolektīvais iesniegums "Pārtrauksim maksāt Krievijas militārajā budžetā" ir nonācis Saeimā, un vēl pāris tuvākajās dienās tiks iesniegti citiem adresātiem. 

Tas ir tiešām iespaidīgi, un ManaBalss komanda ir ļoti pateicīga par mums izrādīto uzticību gan no autoru, gan parakstītāju, gan lēmumu pieņēmēju puses Saeimā, valdības institūcijās un pašvaldībās. 

Runājot par digitālās līdzdalības nepilnībām Latvijā un izaicinājumiem mūsu darbā, tādu ir apmēram pieci vai seši. Vai septiņi. Apmēram tā. Tomēr lielākās raizes mums sagādā iespējas trūkums pārbaudīt iniciatīvu leģitīmo parakstu skaitu sevišķi pirms to oficiālās iesniegšanas pašvaldībās. Mūsu organizācijai šādas iespējas, reālistiski vērtējot, pašlaik nav. 

Esam par to runājuši ar atbildīgajām instancēm un iesaistītajām pusēm jau vairākus gadus, tomēr pagaidām bez panākumiem. Mūsu organizācijai, tāpat kā ikvienam, personas datu pārbaudes pakalpojums ir pieejams tikai par maksu, kas nozīmētu pāris simtus tūkstošu eiro izmaksas gadā, un tas, protams, nav reāli. 

Risinājums būtu organizācijai ManaBalss sniegt bezmaksas pieeju datu analīzei Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Fizisko personu reģistrā. Jā, tas būtu unikāls precedents, jo šāda privilēģija pašlaik ir tikai Saeimai un citām publiskā sektora institūcijām. Tomēr tas objektīvi ir visplašākās sabiedrības interesēs, ieskaitot pašu publisko sektoru, kam tiktu aiztaupīts laiks un darbs, gādājot par saņemto parakstu analīzi PMLP. Mēs to varam un gribam izdarīt jau savlaikus un novērst nepatīkamus starpgadījumus, kad likumiem atbilstīgo parakstu nepietiek, un šādu starpgadījumu skaits sevišķi pašvaldību kolektīvo iesniegumu sakarā aug. 

Gadu gaitā esam sapratuši, ka Saeimai adresētajiem kolektīvajiem iesniegumiem parakstu drošības marža ir 3%. Proti, ja Saeimas kārtības rullī noteiktajiem 10'000 parakstu mēs pie iniciatīvas savācam klāt vēl 300, tad ir visai droši, ka beigās būs sasniegts noteiktais slieksnis. 

Pašvaldību sakarā drošības maržu esam sākuši noteikt jau 50% (!) apmērā, un dažkārt par zemu ir izrādījies pat uz pusi lielāks savākto parakstu skaits. Tā šonedēļ saņēmām atteikumu no Jūrmalas domes par iniciatīvu "Nepieļausim 4 hektāru Jūrmalas mežu nodošanu apbūvei!" – tā netiks izskatīta kolektīvajiem iesniegumiem noteiktajā prioritārajā kārtībā. Proti, spriežot pēc visa, tā reāli netiks izskatīta vispār. 

Pašvaldību likuma tvērumā tam ir pilnīgi leģitīms pamats. No 724 iesniegtajiem parakstiem "tikai" 271 ir izrādījies atbilstīgs likumā noteiktajam – ka tiesības uz iesniegumu ir pašvaldībā reģistrētajiem Latvijas pilsoņiem no 16 gadu vecuma un īpašuma turētājiem pašvaldības teritorijā ar šādu pašu pilsonības statusu. 

Jānorāda, ka Jūrmalas dome šai gadījumā bija pat pretimnākoša, tāpēc šis nav akmens domes dārziņā. Nē, šī "vienkārši" ir reālā situācija, un dome rīkojas precīzi sava mandāta un likuma ietvarā. Jā, varbūt iniciatīvas autoram un mums gribētos, lai dome pretimnākšanas ziņā ievērojamam skaitam savu iedzīvotāju būtu ne tik precīza savā attieksmē pret likumu, bet – gribēt nav kaitīgi. 

Situācija ir tāda, ka iniciatīvu domē tās autors iesniedza jau decembra sākumā, un, domei uz jaunā gada sliekšņa nonākot līdz tās izskatīšanai, bija jau bažas, vai tik ar iesniegto 561 parakstu pietiks. Jānorāda, ka Jūrmalai kā valstspilsētai kolektīvajiem iesniegumiem ir noteikts 300 parakstu slieksnis. 

Tāpēc – visu cieņu – dome bija tika pretimnākoša, ka par atskaites punktu bija ar mieru ņemt vērā nevis decembra sākumā, bet jau uz mēneša beigu pusi iesniegto parakstu failu, kurā bija klāt nākuši 163 jauni paraksti. Proti, to kopējais skaits vairāk nekā uz pusi pārsniedza likumā noteikto. Iznākumā – 29 paraksti tomēr pietrūkst. 

Starplaikā – jau otrajā starplaikā pēc paša kolektīvā iesnieguma nonākšanas pašvaldībā – ļaudis turpina parakstīties par šo iniciatīvu, un līdz 4. janvārim klāt ir nākuši vēl 56 paraksti. Varbūt ar tiem pietiktu? Bet varbūt nē. Tāpēc visdrīzāk būs vien jāpārbauda, vai domes noturība, iniciatīvas autora apņēmība un iniciatīvas parakstītāju sapratne un atsaucība ir vai nav "no gumijas". 

Jo ej tu ieskaidro dabas mīlētājam Patarniekos vai pastaigu kāpās entuziastam Lūžņā, ka NEDRĪKST parakstīt citām pašvaldībām adresētās iniciatīvas. Nu, nedrīkst – un viss. Jo tā tu šauj pats sev jeb savām interesēm kājās un jauc galvas citiem pilsoņiem. 

Brīdinājumi ar lielajiem burtiem attiecīgo iniciatīvu sākumā un beigās acīmredzami nelīdz. Un pat ja ar pilsoniskās pašdisciplīnas aģitbrigādēm mums esošo kļūdas maržu pašvaldību kolektīvajiem iesniegumiem izdotos mazināt desmitkārt, kļūdas marža kā tāda neizbēgami saglabātos. Vienīgais pragmatiskais risinājums, mūsuprāt, ir bezmaksas pieeja organizācijai ManaBalss datu analīzei PMLP. 

Tāpēc, ja gadījumā godātie mediji un cienītā sabiedrība padzird, ka ManaBalss lobē sev noteikumus, kādu Latvijā nav citiem nevalstiskajā sektorā, tad esiet saprotoši. Jo mēs to darām kā visa mūsu nevalstiskā sektora, tā ikviena pilsoniski aktīva indivīda interesēs. 

Un jaunā gada ievada pārdomu noslēgumā – iespējami kompakts izvērsums par mūsu darba un jūsu aktivitāšu un panākumu galvenajiem datiem: ManaBalss.lv 2023. gadā skaitļos. 

  • 344 izvērtēti iniciatīvu iesniegumi (2022. g. – 320) 
  • 164  publicētas iniciatīvas jeb 47% no iesniegtajām (2022. g. – 125 jeb 39%) 
  • 38 iniciatīvas iesniegtas Saeimā un ministrijās (2022. g. – 23) 
  • 30 iniciatīvas iesniegtas pašvaldībās; tostarp trīs – publiskās apspriešanas kampaņu ietvaros (2022. g. – 14) 
  • 8 kolektīvie iesniegumi ir kļuvuši par Latvijas likumiem un regulējumiem:
    • Par pilnvērtīgu dzirdi sevišķi bērniem ar dzirdes traucējumiem
    • Valsts apmaksāta zobārstniecība bērniem akūtās situācijās
    • Novērst diskrimināciju pirmsskolas izglītības pedagogu nodarbinātībā
    • Vieglo automašīnu tehniskā stāvokļa kontrole reizi divos gados
    • Par tiesībām uz cieņpilnu nāvi. Par valsts apmaksātu hospisa aprūpes pakalpojuma ieviešanu Latvijā
    • Par migrēnas iekļaušanu kompensējamo diagnožu sarakstā
    • Sargāsim visas ģimenes
    • Aizliegt ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās prokremliski noskaņotām personām
  • 7 kolektīvie iesniegumi ir atbalstīti pašvaldībās:
    • Par drošāku vidi Vecumnieku vidusskolā
    • 36'000 kvadrātmetri meža Jaundubultu kāpās jāpatur iedzīvotāju pastaigām
    • Par Pierīgu bez atkritumu dedzināšanas!
    • Par gājējiem un velobraucējiem ērtu un drošu Kalnciema ceļu Jelgavā visā tā garumā!
    • Mores pagasta "Tautu dīķa" tīrīšana
    • Mototrase Ventspilī
    • Inčupes dzelzceļa pieturas saglabāšana vai jaunas dzelzceļa pieturas izbūve pretī Baltajai kāpai
  • 701'081 platformā veiktie balsojumi (2022. g. – 459764)
  • 57'664 jauni dalībnieki (2022. g. – 45'729)
  • 513'866 – platformas kopējais dalībnieku skaits, kuri kaut reizi kopš 2011. gada ir veikuši balsojumu par iniciatīvām

Sekmes jaunajā gadā! 

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI