“To, kādēļ Universitātei nepieciešams attīstīt un būvēt jaunu infrastruktūru, var salīdzināt ar to, kādēļ mums laiku pa laikam nepieciešams būvēt arī jaunus ceļus. Augstskolai, protams, saturs ir visbūtiskākais, taču tā atbalstam ir nepieciešama arī universitātes funkcijas un misiju papildinoša forma. Ne mazāk svarīgi – lai tā rosina interesi Universitātē zinības apgūt studēt gribētājos no visas pasaules. Universitātes attīstības plānus var dēvēt par ambicioziem Latvijas mērogos, un jāapzinās, ka Akadēmiskais centrs ir sabiedriski nozīmīgs objekts, kas ceļ Latvijas nākotni kopumā,” skaidro Indriķis Muižnieks. “Nupat Ministru kabinets apstiprinājis Universitātes nekustamo īpašumu attīstības plānu, kas dod iespējas atsavināt tos izglītības un zinātnes infrastruktūras objektus, kuros vairs nav iespējams īstenot mūsdienīgas augstākās izglītības un zinātnes programmas, iegūtos līdzekļus ieguldot Akadēmiskā centra attīstībā, šim mērķim arī piesaistot finansējumu no citiem avotiem, tai skaitā arī Eiropas Savienības struktūrfondiem.”
“Divas ēkas, kas pašlaik Akadēmiskajā centrā jau pilnvērtīgi darbojas – Dabas māja un Zinātņu māja – ir vien 20-30% no tā apjoma, kas ir iecerēts. Drīzumā tiks atklāta arī 28 000 m2 plašā Rakstu māja. Tajā studēs vairāk nekā 4,5 tūkstoši studentu, kas pašlaik mācās ēkās četrās dažādās adresēs. Rodot iespēju šo ēku vietā uzturēt tikai vienu, likumsakarīgi, uzturēšanas izmaksas būs būtiski zemākas. Mūsu infrastruktūras attīstības plāns iet rokrokā ar Rīgas domes iecerēm – gājēju un velotilta izbūvi pāri Daugavai, Torņakalna stacijas pārkārtošanu un satiksmes mezglu izbūvi saistībā ar “Rail Baltica” attīstīšanu,” stāsta Jānis Ploks.
Raidījuma otrajā daļā sarunas dalībnieki plašāk iezīmēs iecerētās Tehnoloģiju mājas funkcijas. “Tehnoloģiju māja ir tas trūkstošais, bet ļoti nepieciešamais resurss, kas savienos zinātni ar tās praktisku pielietošanu rūpniecībā. Laboratorijā radītais ne vienmēr var tikt uzreiz novirzīts ražošanai, un Tehnoloģiju mājā notiks turpmākie eksperimenti, prototipēšana un mērogošanas eksperimenti, kas ir vienlīdz svarīgi kā zinātniekiem, tā uzņēmējiem,” stāsta rektors. “Jaunās biotehnoloģijas, materiālzinātnes, kvantu tehnoloģijas, kosmosa zinātne, skaitļošana, precīzijas medicīna,” viņš iezīmē dažus no būtiskākajiem virzieniem.
Diskusiju raidījuma “Alma Mater”, kas tapis sadarbībā ar LU, mērķis ir skatīt augstākajā izglītībā aktuālos tematus – augstskolu reformu, strukturālos izaicinājumus, identificēt “klupšanas akmeņus” un kopīgiem spēkiem meklēt atbildes uz dažnedažādiem ar augstāko izglītību un universitāti saistītiem jautājumiem. Līdzšinējos raidījumos iztirzāti jautājumi par LU rektora vēlēšanu procesu un ieguvumiem no LU strukturālās konsolidācijas, kā arī temati par ilgtspējīgu, videi draudzīgu augstskolas attīstību un augstskolas lomu sporta attīstībā.
Raidījums TV24 ēterā skatāms katru otro svētdienu plkst. 21.00 ar atkārtojumu trešdienās plkst. 15.00 un ceturtdienās plkst. 11.00. Raidījuma “Alma Mater” diskusijas ir iespējams skatīties XTV.lv arhīvā.
