“Lielākais izaicinājums atmežošanas darbu organizēšanā bija tas, ka paralēli notiek zemes vienību sadale, lai izveidotu dzelzceļa infrastruktūrai vajadzīgās zemes vienības, kas tiks nodotas Satiksmes ministrijai. Tā rezultātā mainījās gan Valsts meža dienesta gan Valsts zemes dienesta kadastra dati. Pirmā pieteikuma atmežošanas darbi ir pabeigti un Iecavas apkārtnē jau iezīmējas pirmās aprises “Rail Baltica” projektam, kur nākamā gada pirmajā ceturksnī tiks uzsākti pirmie pamattrases būvdarbi,” skaidro LVM Nekustamo īpašumu pārvaldes “Rail Baltica” projekta speciāliste Ilona Jēkabsone.
Kopējā “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas izbūve Latvijas teritorijā plānota 265 km garumā no Igaunijas līdz Lietuvas robežai. No tiem aptuveni 70 km šķērso LVM šobrīd apsaimniekotās teritorijas.
Attēls: “Rail Baltica” dzelzceļa pamattrases shēma Latvijas teritorijā ar LVM apsaimniekotajām teritorijām.
Pirms projekta ieiešanas būvniecības fāzē nepieciešams veikt meža zemes atmežošanu un koku ciršanu ārpus meža zemēm. Saskaņā ar Meža likumu, Satiksmes ministrija koku ciršanas tiesības uz nocirstajiem kokiem dzelzceļa infrastruktūras objektu un ar dzelzceļa būvniecību saistītās infrastruktūras būvniecības procesā var nodot valsts meža zemes apsaimniekotājam – LVM. Sagaidāms, ka jau nākamgad projekta ieviesēji aktīvi uzsāks organizēt koku ciršanu projekta īstenošanai nepieciešamās valsts zemēs. Sagaidāms, ka pirmie pieprasījumi koku ciršanai tiks saņemti Zemgalē, jo šajā posmā būvniecības process ir vistuvāk būvdarbu fāzei. Koku ciršana tiks uzsākta pēc projekta virzītāju pieprasījuma saņemšanas par konkrētu posmu.
Projekta attīstības un būvniecības centrālais koordinators ir trīs Baltijas valstu ministriju –Igaunijas Republikas Klimata ministrija, Latvijas Republikas Satiksmes ministrija un Lietuvas Republikas Transporta un sakaru ministrija, kopuzņēmums AS “RB Rail”. Savukārt nacionālais ieviesējs Latvijā ir valstij piederošā kapitālsabiedrība – “Eiropas dzelzceļa līnijas”.
“Rail Baltica” dzelzceļa infrastruktūras projekta mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, paredzot, ka dzelzceļa līnija savienos Helsinkus, Tallinu, Pērnavu, Rīgu, Paņevežu, Kauņu, Viļņu un Varšavu. Projektā piedalās piecas Eiropas Savienības valstis – Polija, Lietuva, Latvija, Igaunija un, lai arī netieši, Somija.
