Diskusiju organizēja Ukrainas vēstniecība Latvijā un ir veltīta jautājumiem, kas saistīti ar Krievijas īstenoto Krimas okupāciju, cilvēktiesību pārkāpumiem, drošības situāciju Melnās jūras reģionā un Krimas deokupācijas virzieniem. Pasākumā piedalījās Ukrainas un Latvijas politiķi, ārvalstu diplomāti, Krimas platformas tīkla starptautiskie eksperti un mediju pārstāvji.
I.Lībiņa-Egnere, piedaloties paneļdiskusijā “Cilvēktiesību pārkāpumi Krievijas okupētajā Krimā”, norādīja: “Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu ir cilvēktiesību pārkāpumi: piespiedu cilvēku pazušana, politiski motivēta kriminālvajāšana un uzbrukumi civiliedzīvotājiem. Krimas tatāru vajāšana papildina šo traģisko secību. Vārda brīvības pārkāpumi, okupēto teritoriju iedzīvotāju iesaukšana Krievijas armijā un bērnu militarizācija ir ļoti satraucoši jautājumi. Piespiedu demogrāfiskās izmaiņas Krimā ir atpazīstams Krievijas rokraksts, ko diemžēl Latvijai nācās arī piedzīvot okupācijas režīma laikā. Šie notikumi spilgti atklāj Krievijas agresīvā kara smagumu. Cilvēktiesības ir mūsu, demokrātiskās pasaules, kopīgās vērtības, un Krievijas izraisītais karš grauj šos principus. Tagad tiek uzbrukts visai starptautiskajai, uz noteikumiem balstītajai sistēmai, kas ir mūsu drošības pamats. Par šo principu aizsardzību ir atbildīga ne tikai Ukraina, bet arī tās sabiedrotie. Mums tie ir jāturpina aizstāvēt. Mūsu kopējais atbalsts ir būtisks, lai nodrošinātu civilizācijas uzvaru pār tirāniju”.
Paneļdiskusijas laikā tieslietu ministre vēlreiz pauda Latvijas atbalstu Ukrainai taisnīguma un starptautiskās tiesiskās kārtības atjaunošanā, norādot par šī gada septembrī Latvijas prezidentūras Eiropas Padomes Ministru komitejā laikā tā dēvēto Rīgas principu apstiprināšanu, lai nodrošinātu Zaudējumu reģistra efektivitāti. Šis reģistrs sistemātiski reģistrē prasības un pierādījumus, kas saistīti ar zaudējumiem, bojājumiem vai kaitējumu, ko izraisījušas starptautiski prettiesiskas Krievijas Federācijas darbības Ukrainā vai pret Ukrainu.
“Latvija joprojām ir apņēmības pilna turpināt aktīvi atbalstīt Ukrainu, piegādājot militāro ekipējumu, apmācot karavīrus, lai ziemas periodā stiprinātu Ukrainas iedzīvotājus cīņā pret agresorvalsti”, akcentē I.Lībiņa-Egnere.
Tāpat paneļdiskusijas laikā tieslietu ministre uzsvēra, ka mēs nedrīkstam pieļaut, ka karš tiek normalizēts un Krievijas noziegumi kļūst par ikdienu. Ir svarīgi turpināt apspriest šos noziegumus, lai pretotos Krievijas koloniālismam.
Ņemot vērā to, ka nākamgad apritēs 10 gadi kopš Krimas okupācijas, diskusijā I.Lībiņa-Egnere norādīja, ka neatzīt Krimas aneksijas mēģinājumu ir viens no Krimas platformas mērķiem, tādejādi stiprinot neatzīšanas politiku. Latvija ir pilnībā apņēmusies iesaistīties Krimas platformā, lai veicinātu Krimas deokupāciju.
