DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
13. decembrī, 2023
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Ārlietu un Eiropas lietu komisiju deputāti kopsēdē spriež par paveikto un iecerēto valsts ārpolitikā

FOTO: Reinis Inkēns, Saeima

Lai pārrunātu aktuālos ārpolitikas jautājumus, Saeimas Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas deputāti trešdien, 13.decembrī, kopsēdē uzklausīja ārlietu ministra ikgadējā ziņojuma projektu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos.

“Darbs starptautiskajos sadarbības formātos un ar starptautiskajām tiesībām Latvijai vienmēr ir bijis prioritāte – vēsture pierāda, ka starptautiskās tiesības mazākām valstīm ir kritiski svarīgas,” pauda Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols.

“Jau vairākus gadus mēs novērojam, kā šķeļas un sairst starptautiskā vide. Agresorvalstis ar Krieviju priekšgalā sabotē un mērķtiecīgi paralizē darbu starptautiskajās organizācijās, arī tādās, kuras pēdējās desmitgadēs definējušas Eiropas miera projekta ilgtspēju un izaugsmi, piemēram, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā,” sacīja R.Kols. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs aicināja aktīvi risināt šos jautājumus, sadarbojoties ar citām līdzīgi domājošām valstīm.

Savukārt Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis uzsvēra ārpolitikas saikni ar citām jomām, tostarp energoneatkarību un energodrošību. E.Cepurītis pauda: “Tieši enerģētikas jomā līdztekus reāliem, fiziskiem darbiem un tehniskiem risinājumiem ir būtiski stiprināt kompetenci izšķirošos ārpolitikas jautājumos gan Eiropā, gan globāli. It īpaši, lai mazinātu atkarību no Krievijas fosilajiem resursiem.”

Ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš uzsvēra prioritātes valsts ārpolitikā – Latvija kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, aizsardzības spēju stiprināšana, kā arī Eiropas Savienības paplašināšanās. Tāpat ārlietu ministrs pauda, ka līdzās NATO un Eiropas Savienības iekšējai stiprināšanai nepieciešams atspēkot Krievijas naratīvus, dezinformāciju un rast jaunus sabiedrotos Latīņamerikas, Āfrikas un Āzijas reģionā.

Saeimas kārtības rullis noteic, ka ārlietu ministram ne vēlāk kā 16.janvārī Saeimā jāiesniedz ar Ministru prezidentu saskaņots ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā. Šajā ziņojumā jāietver arī informācija par darbību Eiropas Savienības jautājumos. Ja nav priekšlikumu vai prasību par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu, ārlietu debates tiek rīkotas Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas dienai (26.janvārim) tuvākajā Saeimas sēdē. Pirmās ārpolitikas debates notika 2011.gadā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI