Ziņojumā, par kuru 365 deputāti balsoja “par”, 178 — “pret” un 71 deputāts atturējās, ir aicināts veikt pasākumus, ar kuriem palielināt vēlētāju aktivitāti 2024. gada 6.–9. jūnijā gaidāmajās vēlēšanās. Tomēr nav runa tikai par skaitlisku palielinājumu salīdzinājumā ar 2019. gadu. Parlaments vēlas, lai vēlēšanu kampaņu ietekme būtu pēc iespējas lielāka, tiktu mainīta Eiropas Komisijas izveides un tās priekšsēdētāja ievēlēšanas kārtība un tiktu nodrošināts, ka savas balsstiesības var izmantot visi pilsoņi.
Pēc Parlamenta vēlēšanām
EP deputāti pieprasa skaidru un ticamu saikni starp vēlētāju izdarīto izvēli un Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanu. Šim procesam jābūt saistītam ar vairākuma iegūšanu Parlamentā, kā tas noteikts Lisabonas līgumā, un Eiropadomē būtu jāizbeidz aizkulišu vienošanās. Deputāti vēlas, lai starp Parlamentu un Eiropadomi tiktu noslēgta saistoša vienošanās, kas nodrošinātu, ka Eiropas politiskās partijas un parlamentārās grupas sāk sarunas par kopīgu kandidātu uzreiz pēc vēlēšanām, vēl pirms Eiropadomes priekšlikuma.
Komisijas izveide pirmajā sarunu kārtā būtu jāuztic vadošajam kandidātam no partijas, kas Parlamentā ieguvusi vislielāko balsu skaitu. Ja vajadzīgs, sarunu procesu varētu vadīt Parlamenta priekšsēdētājs. Deputāti arī sagaida, ka politiskās partijas un grupas noslēgs tā saukto sasaukuma nolīgumu. Tas nodrošinātu balsu vairākumu Parlamentā, kalpotu par pamatu Komisijas darba programmai un garantētu Eiropas vēlētājiem konkrētu ideju īstenošanu.
Lielāka līdzdalība un balsstiesību aizsardzība
Parlaments arī mudina Padomi ātrāk pieņemt jauno Eiropas vēlēšanu likumu un jaunos noteikumus par Eiropas politiskajām partijām un fondiem, lai uz 2024. gada kampaņu attiektos vismaz noteikumi par politiskajām partijām. Valstu un Eiropas politiskajām partijām savas kampaņas būtu jāorganizē, ievērojot ES vērtības, un tajās būtu jāizceļ vēlēšanu eiropeiskā dimensija.
Lai savas balsstiesības varētu izmantot visi ES pilsoņi, dalībvalstīm ir jānodrošina, ka cilvēki ar invaliditāti var vieglāk piekļūt informācijai un balsošanas iecirkņiem. Deputāti arī vēlas, lai vēlēšanās aktīvāk piedalītos ES pilsoņi, kas dzīvo citā dalībvalstī vai ārpus Savienības, un bezpajumtnieki. Vēl ziņojumā ieteikts, kā vēlēšanas pasargāt no ārvalstu iejaukšanās un dezinformācijas.
Deputāti atzinīgi vērtē abu likumdevēju panākto vienošanos par noteikumiem par pārredzamību un politiskās reklāmas mērķauditorijas atlasi, kā arī atzīst Parlamenta institucionālās informācijas kampaņas nozīmīgo lomu, sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību, veicinot debates par Eiropas politikas jautājumiem un papildinot partiju kampaņas.
Citāti
Līdzziņotājs Svens Zimons (PPE, Vācija): “Vēlētājiem ir vajadzīga skaidrība par to, kā viņu balss ietekmē to, kuri cilvēki tiek izvirzīti, un ES politiku. Atšķirībā no 2019. gada mums nevajadzētu paust solījumus, ko nevaram izpildīt. Ir jāatjauno uzticība vadošā kandidāta procesam. Jaunās Komisijas priekšsēdētājam ir nepārprotami jāsaņem rīcības pilnvaras no vēlētājiem un Parlamenta vairākuma.”
Līdzziņotājs Domeneks Ruiss Devesa (S&D, Spānija): “Ir sagatavota augsne ieteikumiem Eiropas politiskajām partijām, ar kuriem stiprināt 2024. gada vēlēšanu kampaņu eiropeisko dimensiju. Mums jāpadara redzamāki Eiropas politisko partiju logotipi un to publiskie vēstījumi. Mēs arī vēlamies, lai tiktu pieņemtas konkrētas pēcvēlēšanu procedūras, kas Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanas procesā palielinātu Eiropas politisko partiju nozīmi un stiprinātu pilsoņu vēlēšanu tiesības.”
Pieņemot šo ziņojumu, Parlaments reaģē uz iedzīvotāju vēlmēm, kas izteiktas Konferences par Eiropas nākotni priekšlikumos, proti, 38. priekšlikuma 3. un 4. punktā, 27. priekšlikuma 3. punktā un 37. priekšlikuma 4. punktā par saiknes stiprināšanu starp pilsoņiem un viņu ievēlētajiem pārstāvjiem, kā arī par cīņu pret dezinformāciju un ārvalstu iejaukšanos.
