Lai arī pēdējos gados īstenotas virkne aktivitāšu – noteiktas uztura normas un kvalitātes prasības ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanai izglītības iestādēs, pateicoties akcīzes nodokļa piemērošanai saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, mazināts šo dzērienu patēriņš bērniem un jauniešiem, īstenotas aktivitātes fizisko aktivitāšu un veselīga uztura paradumu veicināšanai, kopumā veselības pratība ir nepietiekamā līmenī, kas atspoguļojas bērnu un jauniešu ikdienas paradumos.
“Veselīgs uzturs un pietiekamas fiziskās aktivitātes ir labas veselības stūrakmeņi, kas ne tikai nodrošina veselības saglabāšanu, bet arī uzlabo cilvēku dzīves kvalitāti. Veselībai nelabvēlīgi ikdienas paradumi rada būtisku slogu gan veselības aprūpei, gan valstij kopumā, jo pieaug neinfekcijas slimību izplatība – palielinās aptaukošanās, cukura diabēta, sirds un asinsvadu slimību, onkoloģisko slimību pacientu skaits. Tādēļ, lai uzlabotu esošo situāciju, nepieciešams īstenot kompleksu, visaptverošu un vienlaikus ļoti mērķtiecīgu politiku iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu maiņai,” uzsvēra veselības ministrs Hosams Abu Meri.
Sanāksmes laikā klātesošie tika iepazīstināti ar Veselības ministrijas darbu pie rīcības plāna aptaukošanās izplatības mazināšanai un veselības veicināšanas jomā īstenotajām aktivitātēm, ko finansēja no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem. Tāpat tika iezīmēti Latvijas skolēnu veselību ietekmējošo paradumu pētījuma rezultāti, kas diemžēl atklāj, ka 2022.gadā būtiski pasliktinājušies rādītāji, kas liecina par skolēnu veselības paradumiem - samazinājies gan to skolēnu skaits, kas brokasto darba dienās, gan samazinājusies augļu un dārzeņu ēšana, īpaši meiteņu vidū. Raksturīgi arī tas, ka palielinājusies saldumu ēšana un saldināto dzērienu patēriņš. Arī fizisko aktivitāšu apjoms skolēnu vidū ir samazinājies, kas parāda Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi uz veselības paradumiem. Tādēļ ir ļoti svarīgi nekavējoties uzsākt mērķētus pasākumus paradumu maiņai.
Uztura padome1 atbalstīja rīcības plāna aptaukošanās izplatības mazināšanai un fizisko aktivitāšu vecināšanai laika periodam 2025-2026.gadiem, nosakot četrus prioritāros rīcības virzienus:
- augsta liekā svara un aptaukošanās izplatības mazināšana bērnu un pieaugušo vidū;
- nepietiekamas fiziskā aktivitātes sabiedrībā mazināšana;
- neveselīgu uztura paradumu mazināšana iedzīvotāju vidū;
- nepietiekamas aptaukošanās diagnosticēšanas mazināšana, kā arī valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošana aptaukošanās ārstēšanai.
Tāpat Uztura padome atbalstīja Veselības ministrijas secinājumus informatīvajam ziņojumam “Par cukuru aizstājošo saldinātāju bezalkoholiskajos dzērienos ietekmi uz cilvēka veselību un par akcīzes nodokļa palielinājumu bezalkoholiskajiem dzērieniem un tā iespējamo ietekmi uz Latvijas bezalkoholisko dzērienu ražotājiem”. Latvijā kopš akcīzes nodokļa bezalkoholiskiem dzērieniem ieviešanas ir būtiski samazinājies saldināto dzērienu patēriņa biežums, tādēļ nepieciešams turpināt piemērot akcīzes nodokli bezalkoholiskiem dzērieniem, vienlaikus izvērtējot iespēju palielināt nodokļa likmi, it sevišķi dzērieniem ar augstu cukura saturu. Tas nodrošinātu, ka saldinātie dzērieni ir cenas ziņā nepieejamāki nekā veselīgākas alternatīvas. Tāpat nepieciešams turpināt un pilnveidot iniciatīvas, kuras veicina veselīga uztura paradumus sabiedrībā.
1 Uztura padome ir koordinējoša un konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt uztura politikas īstenošanu, analizējot ar uzturu saistītās sabiedrības veselības problēmas un sniedzot priekšlikumus šo problēmu risināšanai.
