Pacientam tas nozīmē skaidrāku un vienotāku pieeju ārstēšanai, ārstniecības lēmumus balstot aktuālās zinātniskās atziņās un profesionālajos standartos, savukārt ārstniecības personām būs pieejami regulāri aktualizēti profesionālie materiāli. Līdz šim normatīvais regulējums noteica klīnisko vadlīniju aprites kārtību, bet pilnvērtīgi neaptvēra izstrādes un aktualizēšanas procesu. Jaunais regulējums šo procesu sakārto vienotā sistēmā.
Būtiskāka loma šajā procesā būs metodiskās vadības institūcijām. Veselības aprūpes jomās, kur šādas institūcijas ir izveidotas, tās sadarbībā ar ārstniecības personu profesionālajām organizācijām izvērtēs nepieciešamību izstrādāt vai aktualizēt klīniskās vadlīnijas, algoritmus un klīniskos ceļus. Savukārt jomās, kur metodiskās vadības institūcijas nav izveidotas, šajā procesā iesaistīsies profesionālās organizācijas, ārstniecības iestādes un augstskolas, kas īsteno medicīnas studiju programmas.
Jaunā kārtība stiprinās arī ārstniecības kvalitātes vadību un pārraudzību. Klīniskie dokumenti būs ciešāk sasaistīti ar ārstniecības kvalitātes indikatoriem, tādējādi radot iespēju sistemātiskāk vērtēt, kā tiek nodrošināta veselības aprūpes kvalitāte un kur nepieciešami uzlabojumi.
Tiek saglabāta līdzšinējā kārtība, ka Slimību profilakses un kontroles centrs uztur klīnisko vadlīniju, algoritmu un klīnisko ceļu datubāzi, nodrošinot dokumentu pieejamību ārstniecības personām un citām iesaistītajām pusēm.
*Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā izvērtē, reģistrē, ievieš un aktualizē klīniskās vadlīnijas, klīniskos algoritmus un klīniskos ceļus”
