Baltijas valstu vārdā, uzrunājot Ministru padomes dalībniekus, vēstnieks A. Pildegovičs atgādināja par Krievijas agresiju Ukrainā, krīzes eskalāciju Tuvajos Austrumos un uzsvēra nepieciešamību ciešāk sadarboties ES un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm, aizstāvot valstu suverēno vienlīdzību un teritoriālo integritāti, kas ir arī ANO Statūtu principi. A. Pildegovičs uzsvēra arī klimata pārmaiņu neproporcionālu ietekmi uz mazām salu jaunattīstības valstīm un atzīmēja, ka Latvija jau ir iesaistījusies starptautiskajās tiesvedībās, kas risina valstu saistības attiecībā uz klimata pārmaiņām.
Vizītes laikā A. Pildegovičs tikās ar Samoa premjerministri Fiami Naomi Mataafu (Fiame Naomi Mata’afa), ar kuru pārrunāja gan divpusējo sadarbību, gan sadarbību starptautiskajās organizācijās, īpaši pievēršoties ar klimata pārmaiņām saistītajiem jautājumiem. A. Pildegovičs tikās arī ar Fidži, Austrumtimoras, Vanuatu, Kiribati un Mikronēzijas delegāciju vadītājiem.
Informācija
Jaunais ES un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu (OACPS) partnerattiecību nolīgums aizstāj Kotonū nolīgumu un būs pazīstams kā “Samoa nolīgums”. Turpmākos divdesmit gadus tas kalpos par visaptverošu tiesisko regulējumu starp ES un OACPS. Samoa nolīgumā iekļautās tēmas ir ilgtspējīga attīstība un izaugsme, cilvēktiesības, miers un drošība.
Nolīguma parakstīšanas ceremonijā piedalījās arī Latvijas vēstniecības Austrālijā vadītāja vietniece Ieva Apine. Latvijas vēstniecības Austrālijā kompetencē ir attīstīt Latvijas kontaktus un sekmēt šī nolīguma īstenošanu ar Klusā okeāna valstīm.
