Tikšanās laikā apspriesta Rail Baltica nozīmība, kas ir Eiropas Savienības (ES) un Latvijas stratēģiskais projekts un par ko iesaistītajām pusēm jābūt vienotai izpratnei. “Ir jāmeklē risinājumi, kā nodrošināt Rail Baltica savienojamību ar Rīgas ostu un kā projektu aktīvi izmantot militārās mobilitātes veicināšanai. Baltijas valstīm ir ciešāk jāsadarbojas un jāstiprina starptautiskā kopuzņēmuma loma. ES vēl aizvien jūtams spēcīgs atbalsts Rail Baltica projektam, taču Latvijas pusē ir jāizdara savi mājas darbi – jāuzlabo projekta pārvaldība un jāmeklē efektīvāki risinājumi Rīgas integrācijai projektā,” uzsvēra Briškens.
Līdztekus tam satiksmes ministrs ar iesaistītajām pusēm apsprieda Baltijas koridora perspektīvas un Ukrainas graudu transportēšanas iespējas, kā arī inovācijas dzelzceļam, tostarp veidus, kā veicināt aktīvāku Latvijas dzelzceļa nozares uzņēmumu iesaisti ES līmeņa pētniecības iniciatīvās.
Tāpat Briškens iepazīstināja ar savām prioritātēm – zaļo kursu, stiprinot dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu, drošības un piekļūstamības nodrošināšanu visām iedzīvotāju grupām, nozares starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu un labas pārvaldības ieviešanu – , kas tika atzinīgi novērtētas no Eiropas Komisijas puses, jo tās saskan ar ES Transporta politikas prioritātēm un kopējiem politikas mērķiem. Vienlaikus ar Eiropas Komisiju tika pārrunāti veidi, kā uzlabot ES finansēto projektu ieviešanas kapacitāti.
Kaspars Briškens Briselē tikās ar Eiropas Savienības transporta komisāri Adinu Valeanu (Adina Vălean), Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieku Valdi Dombrovski, Eiropas Ekonomisko un sociālo lietu komitejas Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un Informācijas sabiedrības daļas prezidenti Baibu Miltoviču, kā arī ar Europe’s Rail Izpilddirektora vietas izpildītāju Giorgio Travaini, kā arī Eiropas Komisijas ģenerālsekretāri Ilzi Juhansoni.
