IZM informatīvajā ziņojumā piedāvā skolu tīkla reformas kritērijus noteikt, izmantojot Eurostat klasifikācija DEGURBA, kas LPS ieskatā nav atbilstoša Latvijas reālajai situācijai. Klasifikācija nosaka trīs administratīvās vienības -, pirmkārt, pilsētas, blīvi apdzīvotas teritorijas un mazpilsētas. Otrkārt, piepilsētas, ciemati un, treškārt, lauku teritorijas un mazapdzīvotas teritorijas. Šāds sadalījums rezultātā veido arī nepamatotus kritērijus, nosakot skolēnu skaitu pa klašu grupām.
LPS izstrādāja jaunu interaktīvu karti, analizējot pieejamos datus un pārliecinoties par šāda pieņemtā lēmuma ietekmi uz reālo situāciju visos reģionos. Kartē attēlota DEGURBA un IZM apzīmējuma grupas, kā arī iedzīvotāju skaits dažādos gados, vecuma grupās un to izmaiņas, kā arī IZM izglītības iestāžu kvantitatīvie kritēriji. Tādējādi LPS konstatējusi daudzas neloģiskus teritorijas apzīmējumus un tām piešķirtos izglītības iestāžu kvantitatīvos kritērijus.
Piemēram, tādas teritoriālās vienībās (aiz apdzīvotas vietas iekavās norādīts iedzīvotāju skaits 2023. gadā vecuma grupā 16-17]) kā Dobele (972), Ādažu pag. (936), Madona (830), Līvāni (781), Limbaži (780), Ķekava (772), Lielvārde (762), Gulbene (760), Aizkraukle (742), Preiļi (639), Laidzes pag. (199), Rembates pag. (133), Krimūnu pag. (120) ir ieguvušas IZM vērtējumu kā Pilsētas, blīvi apdzīvotas teritorijas un mazpilsētas ar attiecīgu kvantitatīvo kritēriju skolēnu skaitam visās klašu grupās - 120 bērni.
Savukārt tādas teritoriālās vienības kā Mārupe (3435), Jēkabpils (2665), Stopiņu pag. (2146), Babītes pag. (1926), Ķekavas pag. (1904), Garkalnes pag. (1592), Mārupes pag. (1235) un Baloži (1054) ir ieguvušas IZM apzīmējumu Piepilsētas un ciemati, kur klašu grupām 1.-3. un 4.-6. tiek prasīts vismaz 30 skolēni, 7.-9. klašu grupā 45 skolēni, bet vidusskolas posmā 60 skolēni. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem Mārupē dzīvo 3435 skolēna vecuma bērni un Krimūnu pagastā, kas atrodas Dobeles novadā, dzīvo 120 skolēna vecuma bērni. Mārupē ir gandrīz trīsdesmit reižu vairāk bērnu, nekā Krimūnu pagastā, bet Krimūnu pagastam skolu kvantitatīvie rādītāji klašu grupās 1.-3. un 4-6. ir četras reizes augstāki. Lai arī Krimūnu pagastā neatrodas neviena vispārējās izglītības iestāde, šādi uzspiesti kvantitatīvie kritēriji neļaus atvērt izglītības iestādi.
Līdzīga aina paveras arī starp IZM apzīmējuma grupām Piepilsētas un ciemati un Lauku teritorijas un mazapdzīvotas teritorijas. Kā piemēru ir Lažas pagasts (Piepilsētas un ciemati) ar 56 skolas vecuma bērniem un Inčukalna pagasts (Lauku teritorijas un mazapdzīvotas vietas) ar 618 skolas vecuma bērniem, veidojot vairāk nekā 11 reižu atšķirību. IZM informatīvajā ziņojumā šādu neprecizitāšu ir ļoti daudz.
Tāpēc LPS uzsver - iepriekš minētais apstiprina to, ka DEGURBA teritoriālā iedalījumu veidošanas mērķis nav pamatot Latvijas izglītības iestāžu kvantitatīvo rādītājus, bet gan risināt starptautiskus statistikas jautājumus. Līdz ar to LPS aicina IZM rast citus izglītības iestāžu kvantitatīvā rādītāju pamatojumus un pārskatīt šī klasifikatora piemērotību Latvijas situācijai.
Vienlaikus LPS uzsver, ka no šī gada 1. septembra visām izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas, ir jāievēro obligātās higiēnas prasības. Viena no minimālajām obligātajām prasībām paredz, ka platība mācību telpā vienam skolēnam ir 2 kvadrātmetri. Tāpēc LPS aicina IZM skolu tīkla reformu salāgot ar minēto obligāto higiēnas prasību ievērošanu, lai tam atbilstu skolēnu skaits klasē un izglītības iestādē.
Tāpat LPS uzskata, ka jāpārskata informatīvajā ziņojumā noteiktie termiņi, kas ir sasteigti un nepanāks definētos mērķus un sasniedzamos rezultātus. Joprojām ir nepieciešamas arī skaidras atbildes uz jautājumiem par transporta nodrošināšanu skolēniem un mobilitāti, izglītības infrastruktūras kapacitāti valstspilsētās, Pierīgā un attīstības centros, kā arī redzējumu par dienesta viesnīcu nodrošināšanu skolēniem.
Visbeidzot ir nepieciešami precīzi finanšu aprēķini par skolu tīkla reformas ietekmi.
LPS atkārtoti akcentē valdībai šī jautājuma nozīmību un turpmāko rīcību, jo nekvalitatīvas reformas īstenošanas rezultātā var sekot valstiski būtiskas sekas, tai skaitā vēl straujāka iedzīvotāju skaita samazināšanās lauku teritorijās. Procesam jānotiek kvalitatīvi, pieņemot datos un reālajai situācijai atbilstošus lēmumus.
