Tikšanās laikā Valsts prezidents akcentēja tieslietu sistēmas lomu valsts iekšējās drošības nodrošināšanā, tādēļ atzinīgi vērtējamas Tieslietu ministrijas 2024. gada valsts budžeta prioritātes, kas vērstas uz iekšējās drošības stiprināšanu.
Ņemot vērā, ka kopš š.g. vidus likumdevējs ir noteicis smagākus sodus gan par vajāšanu un nolēmumu par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu, gan par nelikumīgu personu pārvietošanu pāri Latvijas valsts robežai un ļaunprātīgu personu nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā, Valsts prezidents uzsvēra nepieciešamību turpināt darbu pie sodu politikas pārskatīšanas, lai pārliecinātos, ka līdzsvaroti tiek sasniegti visi soda mērķi, tajā skaitā atturēšana no noziegumu izdarīšanas.
Šobrīd Saeimā tiek izskatīti arī Valsts prezidenta iesniegtie grozījumi Krimināllikumā par bargākiem sodiem par noziegumiem pret valsti, š.g. 19. oktobrī šie grozījumi tika pieņemti pirmajā lasījumā.
E. Rinkēvičs uzklausīja tieslietu ministres redzējumu, izstrādājot likumprojektu pakotni, lai ieviestu partnerības institūtu. Atbilstoši likumprojektiem, kurus Saeima š.g. 2. novembrī pieņēma pirmajā lasījumā, tiek ieviests jauns tiesību institūts – partnerība –, kas ir jauns veids, kā juridiski nostiprināt divu pilngadīgu personu attiecības un paredzēt noteikta veida sociālo un ekonomisko aizsardzību. Valsts prezidents atbalsta nepieciešamību pilnveidot regulējumu šajā jomā, nodrošinot cieņpilnu diskusiju sabiedrībā un Saeimā.
Puses pārrunāja jautājumu par darbu pie koncepcijas saistībā ar audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem. Koncepcijā iecerēts noteikt tiesisko ietvaru audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas iestādē – īstenošanai Latvijā.
