"Ir pagājuši pieci gadi un ir vairāk nekā 200 uzņēmumu, kuri oficiāli veic sociālo uzņēmējdarbību. No Labklājības ministrijas puses šobrīd ir piedāvājums un redzējums, kā turpināt labi iesākto arī nākamajā periodā," Labklājības ministrijas organizētajā sociālās uzņēmējdarbības konferencē "Lepoties. Izvērtēt. Svinēt!" norādīja labklājības ministrs Uldis Augulis.
Labklājības ministrijas (LM) Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis stāsta, ka sociālās uzņēmējdarbības atbalsta projekts 2024.–2029. gada periodam paredz atbalstīt sociālos uzņēmumus un sociālās uzņēmējdarbības vidi kopumā. Šim mērķim paredzēti 12 miljoni eiro. Atbalsta programmu īstenos Labklājības ministrija sadarbībā ar "ALTUM".
Iecerēts, ka atbalsta pasākumiem būs trīs daļas: konsultatīvs un informatīvs atbalsts, informēšanas un izglītošanas pasākumi, kā arī sociālā biznesa atbalsta instrumenti – granti, konsultācijas biznesa plāna sagatavošanai un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kompensācijas par personu ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumu nodarbināšanu. Granti paredzēti biznesa uzsācējiem un uzņēmējdarbības attīstībai. Sociālā biznesa uzsācēji varēs pretendēt uz grantu līdz 40 tūkstošiem eiro, savukārt attīstības grantu sadaļā varēs pretendēt līdz 200 tūkstošiem eiro.
Piecu gadu laikā sociālā uzņēmuma statuss ir bijis piešķirts 270 uzņēmumiem, bet šobrīd aktīvi darbojas 203 sociālie uzņēmumi. Daudzi uzņēmumi, kas rada sociālo ietekmi, dažādu iemeslu dēļ nereģistrējas par sociālajiem uzņēmumiem. Nereti tie pat neapzinās, ka ir sociālie uzņēmumi. Tāpēc viens no nākamā perioda mērķiem ir ieguldīt izglītošanas un izpratnes veicināšanas aktivitātēs. Pēc LM ekspertu domām, sociālajai uzņēmējdarbībai ir potenciāls attīstīties un augt kā nozīmīgam sektoram, kas var sniegt būtisku labumu kā indivīdam, tā sabiedrībai kopumā.
Lielākā daļa sociālo uzņēmumu – 49 % darbojas Rīgā un 22 % – Pierīgā. 10 % no kopējā uzņēmumu skaita strādā Kurzemē, 9 % – Zemgalē, 6 % – Vidzemē, bet 4 % – Latgalē. Visvairāk sociālo uzņēmumu – 22 % – nodarbina mērķa grupu pārstāvjus. 21 % strādā izglītībā, bet 19 % – sporta, veselības veicināšanas un medicīnas jomā. Tam seko iekļaujošas pilsoniskās sabiedrības veidošana, kultūras daudzveidības veicināšana (12 %), atbalsts sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām (10 %), sociālie pakalpojumi (6 %), vides aizsardzība (3 %) un citi virzieni (6 %).
2016.–2023. gada periodā sociālajā uzņēmējdarbībā no valsts puses ieguldīti gandrīz 17 miljoni eiro. Šajā periodā "Altum" ir noslēdzis 206 granta līgumus par 12,6 miljoniem eiro. Vidējais grants vienam uzņēmumam ir bijis 62 tūkstoši eiro.
2017. gada oktobrī tika pieņemts Sociālā uzņēmuma likums, kas stājās spēkā 2018. gada 1. aprīlī. Likums tika izstrādāts ar mērķi veicināt sabiedrības dzīves kvalitāti un sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju nodarbinātību. Tas nosaka tiesisko ietvaru, paredz kritērijus sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai un atbalsta pasākumus sociālajiem uzņēmumiem. Atbilstoši vispārpieņemtai starptautiskai praksei sociālais uzņēmums ir uzņēmums, kura galvenais mērķis ir nevis peļņas gūšana, bet sociālās ietekmes radīšana. Tas darbojas tirgus apstākļos, uzņēmējdarbībai raksturīgā un inovatīvā veidā, ražojot preces vai sniedzot pakalpojumus. Latvijā likums precīzi definē, ka sociālais uzņēmums ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kurai piešķirts piešķirts sociālā uzņēmuma statuss un kura veic saimniecisko darbību, kas rada labvēlīgu un nozīmīgu sociālo ietekmi.
