Eiropadomes priekšlikuma pamatā bija Parlamenta 2023. gada jūnija ziņojums, kas aizsāka šo procesu un kura pamatā bija demogrāfiskās pārmaiņas Eiropas Savienībā kopš 2019. gada vēlēšanām. Papildu vietas tiks piešķirtas šīm valstīm:
- Latvija +1 [9]
- Austrija +1 [20]
- Beļģija +1 [22]
- Dānija +1 [15]
- Francija +2 [81]
- Īrija +1 [14]
- Nīderlande +2 [31]
- Polija +1 [53]
- Slovākija +1 [15]
- Slovēnija +1 [9]
- Somija +1 [15]
- Spānija +2 [61]
Parlaments piekrita leģislatīvajam lēmumam, 515 deputātiem balsojot par, 74 deputātiem — pret un 44 deputātiem atturoties. Nākamās vēlēšanas (2024. gada 6.–9. jūnijā) norisināsies, ņemot vērā jauno vietu skaitu Parlamentā.
Debatēs pirms balsojuma EP deputāti kritizēja Eiropadomes mēģinājumus iejaukties Parlamenta budžeta kompetencēs un atkārtoti uzsvēra Parlamenta neatkarību. EP ziņotāji Lorants VINCE (PPE, Rumānija) un Sandro GOZI (“Renew Europe”, Francija) pauda nožēlu, ka Eiropadome nekavējoties neinformēja Parlamentu par nodomu atkāpties no sākotnējā priekšlikuma gan attiecībā uz kopējo deputātu skaitu, gan attiecībā uz noteikumiem par Eiropas mēroga vēlēšanu apgabalu. Debašu ierakstu var noskatīties šeit.
Vispārīga informācija
Parlamenta deputātu vietu skaitu novērtē pirms katrām vēlēšanām saskaņā ar Līgumos izklāstītajiem principiem (proti, ne vairāk kā 750 deputātu, neskaitot priekšsēdētāju, ne mazāk kā 6 un ne vairāk kā 96 vietas katrai ES dalībvalstij, un jāievēro līdzsvaroti proporcionālas pārstāvības princips). Novērtējuma pamatā izmantoti jaunākie demogrāfiskie rādītāji.
