Pašvaldībai papildus jāiesniedz informācija par budžeta iztrūkuma apmēru 2023. gadā un pamatots skaidrojums, iemesli tā izveidei. Stabilizācijas pieteikumā norādīts, ka atlīdzībai budžetā pietrūkst 1,6 miljoni eiro, kas, salīdzinājumā ar pašvaldības Rīcības plānā sniegto informāciju, ir par 0,27 miljoniem eiro vairāk. Tāpat pašvaldībai jāiesniedz precizēta informācija par kavētajiem maksājumiem. Tie mēneša laikā ir pieauguši par 49 tūkstošiem eiro, tai skaitā ir jauni kavēti maksājumi pret kreditoriem.
Rēzeknes pašvaldībai atbildes vēstulē FM lūdz iesniegt detalizētu informāciju par investīciju projektiem, norādot projektu kopējās izmaksas sadalījumā pa gadiem un saņemtajiem un plānotajiem finansēšanas avotiem. Tāpat nepieciešama detalizēta informācija par 2023. gada budžetā plānotajiem un faktiski saņemtajiem ieņēmumiem, kā arī informācija par pašvaldības budžeta līdzekļu atlikumu uz 1. septembri un citi dokumenti.
Vienlaikus vēstulē norādīts, ka ārējie apstākļi, kas ietekmēja 2023. gada budžeta izdevumus, visām pašvaldībām ir līdzīgi. Rēzeknes pašvaldībai 2023. gadā plānotie izlīdzinātie ieņēmumi ir 25,2 miljoni eiro, kas, salīdzinājumā ar 2022. gada sākotnējo plānu, ir pieauguši par 2,7 miljoniem eiro jeb 12,2%. Līdz ar to Rēzeknei, tāpat kā citām pašvaldībām, ir nodrošināti nepieciešami resursi likumā noteikto autonomo funkciju veikšanai.
FM jau vairākkārt ir vērsusi Rēzeknes pašvaldības uzmanību, ka tā regulāri sniedz atšķirīgu un kļūdainu informāciju. Piemēram, atlīdzībai budžetā iztrūkstošais finansējums atšķiras, kavētie maksājumi, kas iesniegti FM par 2. ceturksni, nesakrīt ar pašvaldības ceturkšņa pārskata datiem, Pašvaldības mēneša pārskatā par saistību apmēru bieži tiek mainīti dati esošajiem aizņēmumiem, kas nerada pārliecību par patieso saistību apmēru.
Svarīgi uzsvērt, ka saskaņā ar likumu „Par pašvaldību budžetiem” pašvaldības domes priekšsēdētājs atbild par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību, un pašvaldības dome organizē pašvaldības budžeta izpildi, nodrošinot līdzekļu racionālu izlietošanu, pamatojoties uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Stabilizācijas procesa mērķis ir pašvaldībai, kura ir nonākusi ārkārtējās finansiālās grūtībās, spēt ilgtermiņā nodrošināt likumā noteikto pašvaldību pastāvīgo funkciju izpildi un neuzņemtos saistības bez finansiāla seguma. Ņemot vērā, ka Valsts kontrole veiks revīziju pašvaldībā, FM aicina sniegt pieprasīto informāciju un maksimāli sadarboties ar Valsts kontroli, lai pēc iespējas operatīvāk varētu gūt pilnu pārliecību par pašvaldības finansiālo stāvokli un apstākļiem, kas to ir izraisījuši.
Stabilizācijas procesa kritērijus un kārtību nosaka likums “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”. Pašvaldībā, kurai uzsākts stabilizācijas process, joprojām strādā pašvaldības dome, bet pašvaldības finansiālo darbību uzrauga valsts iecelts stabilizācijas procesa uzraugs. Pašvaldības darbs notiek, stingri ievērojot apstiprināto stabilizācijas plānu, reizi ceturksnī atskaitoties FM par tā izpildi.
Vairāk par finanšu stabilizācijas procesu FM mājaslapā.
