“Tas uzskatāmi parāda, cik ļoti līdz šim ir pietrūcis un joprojām pietrūkst ilgtermiņa enerģētikas stratēģijas,” sacīja apakškomisijas priekšsēdētājs. A.Kulbergs norādīja, ka stratēģijas trūkums izpaužas arī faktā, ka šobrīd nav skaidra risinājuma mājsaimniecībām ar saules paneļu mikroģenerāciju, kuras vēlas pāriet no gāzes apkures sistēmām uz siltumsūkņiem vai ikdienā izmantot elektrotransportu.
Apakškomisija sēdē sprieda par jaunajiem elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifiem, kas stāsies spēkā 1.jūlijā. AS "Sadales tīkls" tarifu periods noteikts četriem ar pusi gadiem, savukārt AS "Augstsprieguma tīkls" – diviem ar pusi gadiem.
Deputāti sprieda, ka jaunie tarifi ir izdevīgi lielajiem ražotājiem un samazina šķērssubsīdijas, taču tie joprojām radīs rēķinu pieaugumu, īpaši mājsaimniecībām ar trīs fāžu pieslēgumu. Tāpat tarifa pieaugums ietekmēs mājražotājus un mazos uzņēmējus.
Atbildot uz deputātu jautājumiem, sistēmas pakalpojumu sniedzēji pauda, ka tarifu pieaugumu lielākoties ietekmējis elektroenerģijas cenas kāpums un augstā inflācija. AS “Sadales tīkls” pārstāvji norādīja, ka pieslēgtās, bet neizmantotās jaudas ir būtisks izaicinājums pārvades sistēmai, un aicināja patērētājus optimizēt patēriņu, atsakoties no neizmantotajām jaudām.
Uzņēmējiem nepieciešama cenu stabilitāte, uzsvēra apakškomisijas deputāti, aicinot rast balansu starp īstermiņa un ilgtermiņa tarifu periodiem. Apakškomisija aktualizēja arī nepieciešamību veidot pārliecinošu, skaidru enerģētikas politiku un mudināt patērētājus ieguldīt energoefektivitātē.
“Apakškomisija aicina apsvērt iespēju no tarifa aprēķina izslēgt zudumu daļu un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju pārvērtēt peļņas dubultošanās iespēju infrastruktūras uzturētājiem,” sēdes noslēgumā sacīja apakškomisijas priekšsēdētājs.
A.Kulbergs pauda, ka apakškomisija turpinās diskusijas par energoresursu patēriņa samazināšanu un aicinās atbildīgo ministriju kādā no nākamajām sēdēm ziņot par neto norēķinu sistēmu.
