Latvijas Vēja enerģijas asociācija (VEA) Pasaules vēja dienā, 15.jūnijā, aicināja ministriju pārstāvjus, enerģētikas nozares uzņēmējus un izglītības iestāžu pārstāvjus uz sarunu par nozarē trūkstošajiem profesionāļiem un jauno speciālistu apmācības pieeju. Jau diskusijas sākumā izskanēja atziņa, ka atjaunīgās enerģijas izmantošanas prioritizēšana valstī notikusi straujāk kā izglītības sistēma spēj attīstīt pietiekamu izglītības programmu tīklu. Lai gan enerģētikas nozares speciālistu apmācība notiek 11 izglītības iestādēs (sešas no tām – privātās) un šogad septembrī būs iespējams uzņemt teju 500 topošos speciālistus, tiek prognozēts, ka paies 4-5 gadi, līdz speciālisti nonāks darba tirgū.
Izglītības nozares pārstāvji programmu specifikas plānošanā redz nozares iesaisti identificējot, kāda virziena un cik daudz jaunu speciālistu būs nepieciešams darba tirgū tuvākajos 4-5 gados. Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) Valsts sekretāra vietniece enerģētikas politikas jomā Līga Rozentāle piekrita, ka prognozēt un saprast, kādā virzienā mācīt enerģētikas nozares speciālistus, nav tikai Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) uzdevums. Šādu informāciju un prognozes nodrošina KEM, diskutējot ar uzņēmējiem, asociācijām un izstrādājot valsts attīstības plānus enerģētikā. Sadarbībai un komunikācijai starp dažādām iesaistītajām pusēm ir būtiska nozīme, un atzinīgi novērtēta jau pašreizējā sadarbība.
Skaidrojot izglītības programmu veidošanu, IZM vecākā eksperte Laura Iveta Peniga norāda, ka skolas plāno savas iespējas un iesniedz plānus par apmācāmo jauniešu skaitu, savukārt IZM tos salāgo ar pieejamo budžetu. Eksperte norāda, ka STEM (Science, Technology, Engineering and Mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika) un enerģētikas nozaru atbalstīšana notiek jau daudzus gadus, un izglītības iestādēm reti kad tiek atteikts. Pēc iesniegtajiem plāniem notiek sarunas ar enerģētikas nozares pārstāvjiem un atbildīgo ministriju, lai tos izvērtētu un saskaņotu ar nozares vajadzībām. Vaicājot par valsts budžeta vietu pieejamību, klātesošie atzīst, ka finansējums nav šķērslis, tieši pretēji - jauniešu interese par karjeru enerģētikas nozarē ir zemāka par piedāvāto budžeta vietu skaitu. Rīgas Tehniskās universitātes Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes prodekāne Laila Zemīte atzīst, ka augstākajā izglītībā pēdējos gados enerģētikas programmās visas budžeta vietas nav tikušas aizpildītas.
Valmieras tehnikumā atjaunojamās enerģētikas tehniķus sagatavo kopš 2019.gada, kad tehnikums atsaucās Latvijas Darba devēju konfederācijas aicinājumam izstrādāt programmu enerģētikas speciālistiem. Valmieras tehnikuma direktore Vineta Melngārša norādīja, ka septembrī visā valstī šajā specialitātē profesionālajā kvalifikācijā uzņems 97 skolēnus, taču apmācāmo skaits varētu būt krietni lielāks. Tam nepieciešama nozares uzņēmēju iesaiste ne vien skolēnu, bet arī sabiedrības izglītošanas procesā, lai celtu enerģētikas nozares profesiju prestižu un paaugstinātu interesi par to apgūšanu. V.Melngārša arī izcēla, ka, palielinoties jauniešu interesei par enerģētikas tehniķa profesijas apgūšanu, būtu iespējams palielināt apmācāmo skaitu, jo, redzot pozitīvu dinamiku uz pieteikumu skaitu, budžeta vietas var veiksmīgi palielināt.
Enerģētikas nozares uzņēmumi sagaida plašāku piedāvājumu pieaugušo izglītības programmās, lai nepieciešamos darbiniekus sagatavotu ātrāk un atrastu to speciālistu vidū, kuri vēlas papildināt savas zināšanas vai pārkvalificēties. “Valmieras tehnikums nodrošina arī dažādas pieaugušo mūžizglītības programmas, taču to kvalitatīvai īstenošanai tieši enerģētikā kritiski trūkst mācībspēku ar praktisku pieredzi nozarē, un šī izaicinājuma risināšanā skatāmies uz sadarbību ar nozari,” norāda V.Melngārša. Šo problēmu daļēji risinās IZM darbs pie Ministru kabineta noteikumiem, lai izveidotu jaunu izglītības dokumentu veidu, kas atzītu profesionālās kvalifikācijas daļas apguvi un veicinātu īsāku programmu vai atsevišķu moduļu veidošanu.
Vienotas izpratnes un aprēķinu metodes, cik speciālistu enerģētikas nozarē būs nepieciešams tuvākajos gados, Baltijas valstīs nav, taču “Ignitis Renewables Latvia” vadītāja Baiba Lāce norāda, ka par daudz noteikti nevar sagatavot, un enerģētikā zinoši speciālisti bez darba, turklāt – labi apmaksāta, noteikti nepaliks. Kopumā klātesošie bija vienisprātis, ka iesaistīto pušu komunikācija un sadarbība ir jāturpina, jo lielākais šķērslis pagaidām ir informācijas trūkums par citu iesaistīto pušu vajadzībām.
Diskusijas “Cilvēkresursu trūkums atjaunīgās enerģijas nozarēs - kā risināt?” ieraksts pieejams VEA Facebook lapā.
