Interesentiem, kas vēlas apmeklēt Sildu taku un Siksalas skatu torni Teiču dabas rezervātā, kā arī Krākas avotu taku Krustkalnu dabas rezervātā, tiek organizēti apmeklējumi līdz 15 cilvēku grupās pārvaldes darbinieka pavadībā. Sava dalība tajos jāpiesaka savlaicīgi, vismaz trīs dienas pirms katra pasākuma.
Aicinām apmeklēt un iepazīt Teiču dabas rezervāta ~3 km garo Sildu taku 17. jūnijā, 1. jūlijā, 19. augustā, 2. un 16. septembrī un 14. oktobrī. Pastaigā pa koka laipām ikviens varēs iepazīt dažādus purvu tipus un augus. Sīkāka informācija par apmeklējumu laikiem un pieteikšanās kārtību pieejama vietnē https://www.tiekamiesdaba.lv/lv/kurp-doties/sildu-taka-35-km.
Tāpat, iepriekš piesakoties, pārvaldes darbinieka pavadībā 1. jūlijā un 2. septembrī būs iespējams apmeklēt Siksalas skatu torni Teiču dabas rezervātā. Šī gada sākumā atjaunotais skatu tornis ir 28 m augsts, no tā paveras ļoti plaša augstā purva ainava ar Siksalas ezeru, salām un Siksalas ciemu. Siksala ir sala purva vidū, kas saglabājusies kā sena krievu vecticībnieku dzīvesvieta. Vecticībnieki šo grūti pieejamo vietu izvēlējās 17. gadsimtā, bēgdami no ticības vajātājiem. Siksalā joprojām atrodas dažas viensētas, bet no skatu torņa pārredzama Teiču purva lielākā daļa. Sīkāka informācija par apmeklējumu laikiem un pieteikšanās kārtību skatāma https://www.tiekamiesdaba.lv/lv/kurp-doties/siksalas-tornis.
Savukārt Krustkalnu dabas rezervātā pieejami ~2 km garas izziņas pastaigas pa Krākas avotu taku 17. jūnijā, 19. augustā, 16. septembrī un 14. oktobrī. Krākas avotu taka Krustkalnu dabas rezervātā vedīs pa meža ceļu un ļaus iepazīt daudzveidīgos pļavu biotopus un Krāku avotus, kas ir valsts aizsargājamais ģeoloģiskais objekts. Viens no avotiem ir zināms arī kā Svētavots, kura apkārtnē konstatētas vairākas kulta vietas, par ko liecina teikas par raganu darbību šajā apkārtnē. Sīkāka informācija par apmeklējumu laikiem un pieteikšanās kārtību var skatīt vietnē https://www.tiekamiesdaba.lv/lv/kurp-doties/krakas-avotu-taka-21-km.
Tāpat ikviens ir laipni aicināts 15. jūlijā iepazīt gliemjus pasākumā “Nezināmais par zināmo dabā. Gliemji Krustkalnu dabas rezervātā”, kā arī 22. jūlijā līdzīgā pasākumā iepazīt taisnspārņus pasākumā “Nezināmais par zināmo dabā. Taisnspārņi Siksalā Teiču dabas rezervātā”. Arī šiem pasākumiem jāpiesakās savlaicīgi, zvanot pa tālruni 29139677.
Ikvienā pārgājienā vēlams ģērbties ērtā, dabas pārgājienam un laikapstākļiem piemērotā apģērbā, izvēlēties piemērotus apavus.
Latvijā ir četri dabas rezervāti, taču tikai divi no tiem pārvaldes darbinieka pavadībā ir pieejami apmeklētajiem. Pateicoties Kohēzijas fonda finansējumam, Teiču un Krustkalnu dabas rezervātos ir izveidota infrastruktūra, un to ir iespējams apmeklēt tikai pārvaldes darbinieku klātbūtnē tikai noteiktos laikos. Pārējā laikā noteikumu ievērošanu sekmē teritorijā izvietotās video kameras.
Savukārt, neskatoties uz izvietojumu rezervāta teritorijā, ikvienam apmeklētājam bez iepriekšēja pieteikuma un nesaskaņojot klātbūtni, ir pieejami divi skatu torņi - Kristakrūga skatu tornis Teiču dabas rezervātā pie autoceļa A12 un Krustkalnu dabas rezervāta skatu tornis pie autoceļa Mārciena- Ļaudona apmeklētājiem.
Teiču dabas rezervāts ir viens no četriem Latvijā izveidotajiem dabas rezervātiem. Tas ir lielākais dabas rezervāts Latvijā un viens no lielākajiem sūnu (augstajiem) purviem Baltijā, kā arī ir viena no civilizācijas vismazāk skartajām vietām Latvijā. Šī ir nozīmīga putnu atpūtas vieta pirms sezonālajām emigrācijām, rudenī te vienkopus iespējams ieraudzīt pat 1 500 dzērvju un 8 000 zosu. Purvā piemērotu vietu riestam atraduši arī rubeņi. Lai saudzētu purva neskarto dabu, apmeklētājiem šī teritorija ir atvērta vien piecus mēnešus gadā, turklāt tikai pārvaldes darbinieku pavadībā. Tādēļ šie pārgājieni ir unikāla iespēja paviesoties neskartā dabas nostūrī, kurš šajā gadalaikā ir īpaši krāšņs.
Lielāko daļu Krustkalnu dabas rezervāta teritorijas klāj meži un dažādie augšanas apstākļi nodrošina dzīves vidi daudzām sugām, tostarp retām un aizsargājamām augu sugām. Piemēram, īpatnējie apstākļi upju, ezeru krastos un purvainās vietās nodrošina dzīves vidi Sibīrijas mēlziedei, dižajai aslapei, Lēzeļa liparei un rūsganajai melncerei. Šajā rezervātā mīt un barojas daudzveidīgi putni un zīdītāji, te konstatētas ~152 putnu un 40 zīdītājdzīvnieku sugas. Rezervātā sastopami ūdri, āpši, jenotsuņi, lapsas, meža caunas un zebiekstes, arī lielie baltmugurdzeņi, trīspirkstu dzeņi un mežirbes, nakts plēsīgo putnu faunu pārstāv meža pūce, urālpūce, apodziņš un ausainā pūce.
