Digitālā transformācija – tas ir visaptverošs process, kurā jāiesaistās visām nozarēm. VARAM pārstāvji uzsvēra, ka būtiski ir tas, ka katram valsts sektoram ir nepieciešams digitālās transformācijas līderis, virzītājs un kompetenču centrs, kas pārzina nozares specifiku un ir spējīgs sagatavot nevis tehnoloģijās, bet pamatdarbībā balstītas reformas, kuras tālāk iespējo ar tehnoloģijām.
Ministrs Māris Sprindžuks: “Lai digitālās transformācijas ieceres izglītības jomā realizētos, ir nepieciešams gan spēcīgs politikas virzītājs, gan izpildorganizācija. Tāpēc esam gandarīti, ka, augstākās izglītības jomai un zinātnes institūcijām apvienojot spēkus, ir izveidots Vienotais pakalpojumu centrs. Mēs novēlam tam būt ne tikai koplietošanas pakalpojumu un tehnoloģisko risinājumu nodrošinātājam, bet attīstīt kapacitāti un būt par vienojošo spēku izglītības un zinātnes jomas stratēģisko inovāciju iniciēšanai, koordinēšanai un izvēršanai, veicinot sektora attīstību un konkurētspēju.”
VARAM ieskatā, būtu jāvirzās uz to, lai izglītības sistēma spēj katram Latvijas iedzīvotājam apsteidzoši sniegt mūsdienu realitātei nepieciešamās digitālās caurviju un profesionālās prasmes. Visās izglītības pakāpēs jānodrošina mūsdienīgs, individualizēts un atvērtāks mācību process (t.sk. digitālus risinājumus, mācību līdzekļus, uzlabojot pārvaldības efektivitāti). Ministrijas pārstāvji vērsa uzmanību uz tādiem izaicinājumiem kā piekļuve tehnoloģijām un kvalitatīvam interneta pieslēgumam, kvalitatīva digitālā mācību satura izveide un demokratizācija. Tāpat arī skolotāju izglītošana jaunajās mācību metodēs un pastāvīga metodiskā vadība; jaunu mācību procesu un novērtēšanas sistēmu attīstība, kas ļauj veidot personalizētu apmācību procesu, pielāgotu personas spējām un stiprajām pusēm, kas ļauj personalizēt un automatizēt novērtēšanas procesu, tādējādi uzlabojot arī formālās izglītības procesa kvalitāti. Starp izaicinājumiem uzmanības lokā ir arī datu analītikas iespēju plašāka izmantošana izglītības procesa un izglītojamo snieguma monitoringam, pavadīšanai, mentoringam, lai nodrošinātu pastāvīgu pilnveides procesu.
Attiecībā uz digitālo prasmju pilnveidi izglītības procesā, VARAM Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam ir definējusi divus rīcības virzienus, kur viens ir sabiedrības digitālo prasmju attīstība izglītības procesā. Tas aptver tādus jautājumus, kas saistās ar digitālo prasmju ieguvi formālās izglītības procesā – mācībspēku spējām, izglītības saturu un atvērtību (sadarbībai ar nozari; ārvalstīs iegūtas izglītības atzīšanu). Otrs virziens ir izglītības procesu digitalizācija, ar to aptverot jautājumus par digitālo tehnoloģiju pilnveidotu un uzlabotu mācību procesu.
Konferences mērķis bija spriest par izaicinājumiem un risinājumiem izglītības digitalizācijā, tostarp inovācijai dažādās izglītības formās un līmeņos, kas balstās digitalizācijas iespējās un atbilst digitālās transformācijas uzdevumiem un ir vērsti uz indivīdu un organizāciju digitālā brieduma pakāpes būtisku palielināšanu. Konferenci organizēja biedrība “Latvijas Formula 2050” un Rīgas Tehniskā universitāte sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, SIA “Latvijas Mobilais Telefons”.
