Šeit invazīvā suga mēģina izplesties upītes krastos, tāpēc ķīmiskos līdzekļus lietot nedrīkst. Latvāni te apkaro šādi:
- pavasarī augteni uzfrēzē vai izrok augu saknes;
- vasarā pirms latvāņu ziedēšanas tie tiek nopļauti, jo viens augs var radīt vismaz 20 tūkstošus sēklu;
- rudenī atkal izrok latvāņu saknes.
Sosnovska latvānis ir dabai un cilvēkam bīstams augs, tādēļ pirms katras talkas notiek drošības instruktāža, kā arī auga izduršanas demonstrācija. Visus izraktos latvāņus savāc maisos un uz laiku atstāj talkas vietā, lai izvairītos no sēklu vai sakņu izplatīšanās.
“Rīgas meži” un uzņēmuma Gaujas mežniecība regulāri sadarbojas ar biedrību “4×4 Centrs”. Ja iepriekšējos gados talkās tika stādīti koki un jaukti bebru dambji, tad šogad bezceļu braucēji ir pieteikuši cīņu latvāņiem.
Edmunds Račinskis, “Rīgas mežu” dabas un vides aizsardzības speciālists skaidro: “Latvānis, nenoliedzami, ir varens augs. Tas ir sīksts, agresīvs un ar bīstamu sulu, kas uz cilvēka ādas var izraisīt apdegumu. Ja cīņā ar latvāni netiek izmantoti augu aizsardzības līdzekļi, tad ir jābūt pacietīgam un uzstājīgam. Pēc iepriekšējo divu gadu atkārtota darba, rezultāts ir acīm redzams – augu skaits Dauguļupītes krastos ne tikai vairs nepieaug, bet vietām pat samazinās”.
