Atklājot konferenci jau trešo gadu, Latvijas Valsts prezidents Egils Levits izteica gandarījumu, ka viņa aicinājums paātrināt vēja enerģijas apgūšanu valstī ir uzklausīts, un nozarē sperti būtiski soļi attīstības virzienā, taču ar labiem nodomiem vien nepietiek, un politiskā griba jāatbalsta ar praktisku rīcības plānu. Latvijas Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars apliecināja, ka jaunizveidotā ministrija strādā pie vēja parku būvniecības atļauju saņemšanas procesa uzlabošanas gan sauszemes, gan atkrastes vēja parkiem, tīkla izmantošanas un jaunu jaudu rezervācijas noteikumiem, kā arī tirgus regulēšanas un elektroenerģijas pārpalikumu eksportēšanas principiem.
Normatīvā regulējuma sakārtošana nozarē ir aktuāla visā Eiropā, ne vien Baltijas reģionā
Eiropas Savienības enerģētikas komisāre Kadri Simsone (Kadri Simson) savā uzrunā uzsvēra vēja enerģijas projektu realizēšanas atļauju saņemšanas procesu paātrināšanu kā visā Eiropā aktuālu uzdevumu, savukārt Eiropas vēja enerģijas asociācijas “WindEurope” vadītājs Džails Diksons (Giles Dickson) pirmajā paneļdiskusijā kā būtisku atļauju izsniegšanas procesa efektivitātes kritēriju minēja divu gadu sliekšņa nepārkāpšanu. Viņš arī uzsvēra, ka svarīgi ir procesu maksimāli digitalizēt, tādējādi atvieglojot un paātrinot atļauju saņemšanas procesus, un padarot tos starptautiskajiem investoriem pieejamākus.
Normatīvais regulējums var sabalansēt nacionālās un investoru intereses. Kā vienu no vērtīgiem Eiropas Komisijas ieteikumiem tirgus modelim elektroenerģijas pārvades risinājumos Dž.Diksons izcēla pārvades piekļuves garantijas maksājumus (transmission access guarantee), kas palīdzēs gan vēja parku attīstītājiem, gan pārvades sistēmu operatoriem nodrošināties pret tīkla traucējumu riskiem. Savukārt kvalitatīvi apbūves zonu izsoļu noteikumi var veicināt projektu iekļaušanos plānotajos laika grafikos, kas arī ir būtiski investoriem.
Atkrastes vējam ir biznesa potenciāls, investori sagaida “atvērto durvju politiku”
Dānijas klimata un enerģētikas ministrs Lars Āgārds (Lars Aagaard) savā uzrunā izcēla nepieciešamību valstīm apsvērt dažādus tirgus stimulēšanas mehānismus, jo bez tiem un uzņēmēju iesaistes nozare neattīstīsies pilnvērtīgi. Lai gan Baltijas jūras augstais vēja enerģijas potenciāls un enerģētikas krīze, kas strauji kāpināja elektrības cenas, ir padarījuši Baltiju par investoriem pievilcīgu reģionu, nozare ļoti strauji mainās un globālā konkurence aug, tādēļ augsts potenciāls vien negarantē, ka investori patiešām izvēlēsies Baltijas reģionu savu projektu attīstīšanai. Vēja parku projektu attīstītājiem ir svarīgi saredzēt biznesa iespējas, taču katrai valstij ir savs redzējums par nozares attīstību un regulējumu.
Gan Latvijas, gan Igaunijas ministriju un vēja nozares asociāciju pārstāvji ir vienisprātis, ka atkrastes vēja enerģija būs nozīmīga šo valstu enerģijas portfolio daļa, bet, lai realizētu potenciālu, būs jāpiesaista atkrastes vēja projektu attīstītāji ar pieredzi, un tamdēļ valstīm ir skaidri jāsniedz signāls, ka ārvalstu uzņēmumi tiek gaidīti. “Lai to panāktu, vēstījumam ir jābūt viennozīmīgam, un visām iesaistītajām pusēm ir jāpiekrīt, ka mēs vēlamies attīstīt atkrastes vēja nozari, kā arī normatīvajam regulējumam jābūt ļoti tiešam un caurspīdīgam, ” saka Igaunijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Āvo Karmas (Aavo Kärmas).
Kādu tirgus modeli izvēlēties?
Ienākumu garantiju meklē jebkurš investors, tādēļ proaktīva valsts rīcība un iestrādes normatīvajā regulējumā var padarīt Baltijas reģionu pievilcīgāku investoru acīs. Ā.Karmas norāda, ka Igaunijā sauszemes vēja parkiem ir noslēgti vairāki ilgtermiņa elektroenerģijas pirkuma līgumi, kā arī elektroenerģijas tarifā iekļauts atbalsta maksājums atjaunīgās elektroenerģijas ražošanai. Viņš uzsver, ka to nav jāuztver kā valsts atbalstu nozarei, bet gan kā abām procesā iesaistītajām pusēm vērtīgu modeli, kas samazina elektroenerģijas cenu gala patērētājam, un to jāpatur prātā arī atkrastes vēja politikas veidošanā. Dž.Diksons izcēla divpusējo CfD maksājumu (contract for differences) modeli, jo to īsteno daudzas Eiropas valstis un iesaka arī Eiropas Komisija. “Utilitas” valdes loceklis Renē Tammists (Rene Tammist) arī rekomendēja divpusējo CfD maksājumu modeli, jo daudzu valstu pieredze rāda, ka tas veido ievērojamu pienesumu valstu budžetos. Latvijā valsts atbalsta maksājumiem vēsturiski ir negatīva pieredze, tādēļ, visticamāk, bez būtiskas sabiedrības pārliecināšanas kampaņas šo virzienu Latvijā neizvēlēsies.
Elektroenerģijas pārvades tīkla ideālā plāna pagaidām vēl nav
Pilnvērtīgi apgūstot atkrastes vēja potenciālu, pārvades tīkla kapacitāte tika pieminēta vairākās paneļdiskusijās. Tiek atzīts, ka tīkla kapacitāte var būt būtisks šķērslis nozares pilnvērtīgai attīstībai, tādēļ tīkla attīstīšanas risinājumi jāievieš paralēli citiem darbiem. Pašreiz gan Latvijā, gan Igaunijā tīkla kapacitāte ir pietiekama, taču visi apzinās, ka uzlabojumi būs nepieciešami jau tuvākajā nākotnē, it īpaši, ja mērķis ir kļūt par elektroenerģijas eksportētājiem. Diskusijā par Baltijas jūras reģiona supertīkla izveidi nebija vienprātības, vai izvēlēties starpvalstu savienojumu ceļu, vai tīklu veidot kā hibrīda modeli, taču pozitīvi vērtējama jau pašreizējā tīkla pārvades operatoru sadarbība. Supertīkla attīstība ir viens no efektīvas atkrastes vēja enerģijas nozares elementiem, un tā īstenošana nebūs iespējama bez iesaistīto pušu vienprātības.
Pārvades tīklu attīstībā jāņem vērā izejmateriālu trūkums, ko nozarē iesaistītie uzņēmumi jau cenšas risināt, slēdzot sadarbības līgumus un investējot tīkla infrastruktūras daļu ražotāju kapacitātes paaugstināšanā, taču ne visiem pārvades sistēmu operatoriem ir nepieciešamais finansējums. Uz dažiem tīklam nepieciešamajiem izejmateriāliem jau tagad jāgaida divus gadus, un Eiropai nepieciešami divreiz lielāki kabeļu apjomi nekā pašreiz tirgū var saražot, taču izejmateriālus no Ķīnas neiepērk ģeopolitiskās situācijas dēļ.
Tīkla attīstības plāni ir vēl viens būtisks investoru interesi veidojošs faktors. "RWE Offshore wind" Ziemeļvalstu, Baltijas un Polijas atkrastes vēja enerģijas attīstības viceprezidents Pols Koldevins (Pål Coldevin) norādīja, ka investoriem ir svarīgi zināt, kāda ir elektroenerģijas pārvades tīkla kapacitāte un attīstības plāni, lai izvērtētu, kur tālāk varēs novadīt Baltijas jūras atkrastes parkos saražoto elektroenerģiju, kā arī lai apsvērtu iespējas atbalstīt tīkla attīstības plānus.
Atkrastes vēja parki veicina vairāku nozaru tālāku attīstību
“Ieguvumi no atkrastes vēja projektu attīstīšanas Baltijas reģionā sliecas tālāk par enerģētikas nozari – Latvijai ir lielisks potenciāls attīstīt ostu infrastruktūru un paplašināt to funkcijas, kā arī izmantot dažādus Eiropas Savienības fondu līdzekļus, lai attīstītu piegāžu ķēdes un labumu varētu gūt plašs uzņēmēju loks,” norādīja Eiropas vēja enerģijas asociācijas “WindEurope” vadītājs Džails Diksons (Giles Dickson).
Gatavību pilnveidoties, lai sniegtu atbalstu atkrastes vēja parku projektu attīstīšanā, izrādījušas gan Liepājas, gan Ventspils ostas, tomēr tās apzinās, ka arī citas Baltijas jūras ostas var pretendēt uz atkrastes vēja parku atbalstīšanu, ja to infrastruktūra izrādīsies piemērotāka un gatavāka. Konferences ietvaros tika noslēgts sadarbības memorands starp Liepājas speciālo ekonomisko zonu (kuras sastāvā arī Liepājas osta) un vienu no Eiropas flagmaņiem vēja parku projektu atbalstīšanā, Dānijas ostu “Esbjerg”.
Paaugstinot atjaunīgās enerģijas daļu elektroenerģijas portfelī, neizbēgami ir jādomā par balansēšanas risinājumiem. Pašreiz to tirgus vēl ir attīstības fāzē, bet tas paredz, ka dažādiem jaunajiem risinājumiem ir iespēja iekarot savu vietu tirgū. Jau pašreiz vēja ģeneratori spēj balansēt saražotās jaudas, taču augstāka efektivitāte panākama, ieviešot elektroenerģijas uzkrāšanas risinājumus. Patlaban visplašāk zināmais risinājums ir zaļā ūdeņraža ražošana, kura pārvadei Latvijā jau tagad teorētiski ir piemērota infrastruktūra, taču nozares pārstāvji neizslēdz iespēju attīstīties arī citiem balansēšanas risinājumiem, piemēram, bieži konferences laikā kā līdzvērtīgs zaļajam ūdeņradim tika izcelts amonjaks.
Viens no galvenajiem konferences ieguvumiem bija tīklošanās iespējas - pasākums šogad pulcēja teju 300 dalībniekus klātienē, un vairāk nekā 1000 skatītājus tiešsaistē. Ņemot vērā augsto dalībnieku skaitu, arī nākamgad konference norisināsies Rīgā, 10. un 11. aprīlī.
Konferences ieraksts pieejams www.windworks.lv mājaslapā.