Latvijas Bankas rīkotajā ekspertu sarunā tiks diskutēts par:
- vispārējās izglītības lomu finanšu pratības veicināšanā un iespējām sagatavot jauniešus gudrai finanšu pakalpojumu lietošanai;
- iedzīvotāju spēju izmantot digitālos pakalpojumus savas finanšu situācijas uzlabošanai;
- ilgtermiņa finanšu plānošanas veicināšanu un labāku gatavību dažādiem dzīves cikla posmiem;
- atšķirību starp zināšanām, uzvedību un attieksmi un kā uzlabot šos visus trīs finanšu pratības komponentus.
Ekspertu sarunu moderēs žurnāliste, "Delfi TV" producente Alina Lastovska. Sarunu ievadīs Latvijas Bankas Komunikācijas un finanšu pratības pārvaldes Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše ar prezentāciju par 2022. gada "Finanšu pratības indeksa" rezultātiem un Latvijas Bankas iecerēm finanšu pratības jomā.
Ekspertu sarunā piedalīsies:
- Andris Saulītis, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, socioloģijas doktors. Pēta mājsaimniecību finanšu uzvedību, uzkrājumu un aizņemšanās kultūru;
- Santa Kazaka, "Skola 2030" mācību satura izstrādes vadītāja, Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas sociālo zinātņu skolotāja;
- Ģirts Bērziņš, "Swedbank" grupas digitālās stratēģijas vadītājs;
- Andželika Dobrovoļska, "Luminor" grupas investīciju jomas vadītāja, privāto uzkrājumu un ieguldījumu eksperte;
- Alina Lastovska, "Delfi TV" producente, žurnāliste ar bagātīgu pieredzi ziņu aģentūrā LETA, žurnālā "Forbes", Latvijas Televīzijā un ziņu portālā "Delfi";
- Aija Brikše, Latvijas Bankas Komunikācijas un finanšu pratības pārvaldes Finanšu pratības daļas vadītāja, nacionāla līmeņa finanšu pratības darba grupas vadītāja un Latvijas pārstāve OECD INFE.
Finanšu pratība ir finanšu izpratnes, zināšanu, prasmju, attieksmes un uzvedības apvienojums, kas nepieciešams, lai pieņemtu optimālus finanšu lēmumus un panāktu indivīdu labklājību vai labbūtību.1 Lai novērtētu, kāda ir iedzīvotāju finanšu pratība, kas ilgtermiņā var uzlabot to labklājību, atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) finanšu izglītības tīkla (INFE) izstrādātajai metodoloģijai Latvijā tiek apkopots iedzīvotāju "Finanšu pratības indekss".2 Iegūtie rezultāti sniedz ieskatu ne tikai finanšu zināšanās, bet aptver arī uzvedības un attieksmes aspektus dažādās iedzīvotāju grupās.
2022. gada "Finanšu pratības indekss" liecina, ka šajā jomā Latvijā gandrīz nav vērojams progress salīdzinājumā ar 2015. gadu, kad mūsu valstī tika veikts pirmais šāds pētījums. Vērojami uzlabojumi iedzīvotāju aizņemšanās, uzkrājumu veidošanas un finanšu plānošanas paradumos. Nemainīgi zema saglabājas finanšu plānošana ilgtermiņā: ieguldīšana un mērķtiecīga pensijas veidošana. Zemākas nekā iepriekš ir iedzīvotāju finanšu zināšanas.
Tas liek uzdot virkni jautājumu: kā uzlabot Latvijas iedzīvotāju finanšu pratību un izlauzties no viduvējības slazda? Kā panākt, lai Latvijas iedzīvotāji plāno savas finanses ilgtermiņā, spēj par sevi parūpēties, piedzīvojot finanšu satricinājumus? Kā nodrošināt tādu lēmumu pieņemšanu, kuri veicina sabiedrības labklājību?
Ekspertu sarunas tiešraides laikā būs iespējams uzdot jautājumus ekspertiem – "sli.do", kods #finansupratiba.
Plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem ir iespēja vērot diskusiju tiešraidē makroekonomika.lv (Ekspertu saruna: Finanšu pratība un labklājība. Kā panākt izrāvienu? | Ekspertu sarunas | Makroekonomika) vai klātienē (iepriekš piesakoties, rakstot uz e-pasta adresi janis.silakalns@bank.lv).
Ieskats iepriekšējās Ekspertu sarunās par dažādiem Latvijas tautsaimniecībai būtiskiem jautājumiem – https://www.makroekonomika.lv/ekspertu-sarunas.
1 https://www.finansupratiba.lv/wp-content/uploads/2021/03/Finansu-pratibas-strategija.pdf
2 https://www.oecd.org/financial/education/2022-INFE-Toolkit-Measuring-Finlit-Financial-Inclusion.pdf
