Baltijas intelektuālās sadarbības konferences tradicionāli tiek veltītas vienai tēmai, šogad tā ir enerģētika. Latvijas Zinātņu akadēmijas ārlietu sekretārs akadēmiķis Modris Greitāns, kurš ir viens no konferences organizētājiem un referentiem, uzsver konferences tēmas aktualitāti: “Šī gada konferences tēma ir “Enerģija nākotnes sabiedrībai”. Pēdējo gadu notikumi ir parādījuši enerģijas un, it īpaši, tās iztrūkuma vai milzu sadārdzinājuma būtisko ietekmi uz visām sabiedrības grupām, uz to ierasto dzīvesveidu un attīstības iespējām. Konferencē enerģētikas jautājumi tiks apskatīti no plaša skatu punkta, zinātniekiem, uzņēmējiem un politiķiem diskutējot gan par enerģijas ražošanu un alternatīviem enerģijas avotiem, gan par tās uzkrāšanas, pārvades un apgādes metodēm, gan arī par efektīvu un ilgtspējīgu enerģijas izmantošanu. Enerģētika ir joma, kur investīcijas ir jāplāno ļoti tālredzīgi, jo to rezultātus un ieguvumus bieži sagaidām tikai pēc daudziem gadiem. Lai nākotnes sabiedrībai nebūtu jāsūkstās par enerģētikas problēmām, aicinu visus interesentus konferencē diskutēt, kā tās novērst jau tagad!”
Lai piedalītos konferencē, lūdzam aizpildīt reģistrācijas veidlapu.
Konferences vēsture Latvijas Zinātņu akadēmijas, Igaunijas Zinātņu akadēmijas un Lietuvas Zinātņu akadēmijas sadarbība sākās 1990. gada 28. jūnijā, kad triju akadēmiju prezidenti Tallinā parakstīja attiecīgu vienošanos. Akadēmiķis Jānis Stradiņš šo sanāksmi raksturoja šādi: “Tallinas apspriede bija pirmais solis Baltijas republiku zinātņu akadēmiju tuvināšanā un to patstāvīgā iziešanā starptautiskajā arēnā, atraisoties no gadu desmitiem ilgušās PSRS ZA aizbildniecības”.
Sākot ar 1996. gadu Baltijas valstu zinātņu akadēmiju vadības sanāksmēs piedalās arī Ziemeļvalstu zinātņu akadēmiju vadītāji, 1999. gada septembrī akadēmiju prezidentu tikšanās Rīgā pirmoreiz tika apvienota ar 7. Baltijas intelektuālās sadarbības konferenci. Pēc akadēmiķa Jāņa Stradiņa iniciatīvas konferences gaitā pirmoreiz tika pasniegtas kopīgās Baltijas valstu zinātņu akadēmijas medaļas. Katra laureāta diplomā ierakstītais formulējums ir atšķirīgs, taču visus vieno lielais ieguldījums sadarbības veicināšanā starp Baltijas reģiona zinātniekiem un kopīgu zinātnisku pētījumu izstrādē.
7. Baltijas intelektuālās sadarbības konference turpināja tradicionālās Baltijas valstu inteliģences sanāksmes, kuras pēc Tautu Savienības Intelektuālās sadarbības institūta Parīzē (analoga organizācija UNESCO) iniciatīvas tika rīkotas, sākot ar 1935. gadu. Šajās konferencēs piedalījās Igaunija, Latvija, Lietuva, Somija, epizodiski arī Zviedrija un Dānija. Pirmā Baltijas intelektuālās sadarbības konference notika Kauņā (1935), otrā – Tartu (1936), trešā – Helsinkos (1937), ceturtā – Rīgā (1938), piektā – Kauņā (1939). Sesto konferenci bija paredzēts sarīkot Tallinā 1940. gada 15.– 17. jūnijā, taču tā nenotika iecerētajā apjomā, jo 1940. gada 17. jūnijā Baltijas valstis varmācīgi okupēja Sarkanā Armija.
Par Baltijas valstu zinātņu akadēmiju sadarbību vairāk sk. LZA mājaslapā .
