Plāna mērķis ir veicināt rasisma un antisemītisma izpausmju mazināšanu Latvijā, īstenojot tajā noteiktos pasākumus saskaņā ar Eiropas Komisijas paziņojumos iekļautajām rekomendācijām un ņemot vērā valsts budžetā plānoto finansējumu.
“Neiecietībai pret citas rases, tautības, reliģijas pārstāvjiem nav tikai lokāls raksturs, tā ir pasaules mēroga problēma. Rasisma un antisemītisma izpausmes arī mūsdienās ir izplatītas, tāpēc šo jautājumu regulāri aktualizē arī starptautiskās organizācijas, kuru kompetencē ietilpst iecietības veicināšana un diskriminācijas novēršana. Plānu šīs problemātikas mazināšanai mūsu valstī esam izstrādājuši atbilstoši Eiropas Komisijas rekomendācijām, iesaistot plašu par problemātikas mazināšanu Latvijā iesaistīto institūciju un partneru loku,” norāda Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietniece starptautisko lietu, integrācijas un mediju jautājumos Zane Vāgnere.
Plāna izstrādi koordinēja ar KM rīkojumu īpaši izveidota, starpinstitucionāla darba grupa, kurā strādāja Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas, Augstākās izglītības padomes, Izglītības kvalitātes valsts dienesta, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras, Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja, Nodarbinātības valsts aģentūras, Sabiedrības integrācijas fonda, Valsts administrācijas skolas, Valsts izglītības satura centra, Valsts policijas, biedrības „Latvijas Cilvēktiesību centrs”, biedrības „Latvijas Pašvaldību savienība”, biedrības „Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome”, biedrības „Patvērums „Drošā māja””, muzeja „Ebreji Latvijā”, muzeja „Žaņa Lipkes memoriāls”, kā arī Rīgas un Latvijas ebreju reliģiskās draudzes „Šamir” pārstāvji.
Plānā ietvertie pasākumi paredz aktivitātes rasisma individuālā līmenī novēršanai, rasisma un rasu diskriminācijas apkarošanu, izmantojot tiesību aktus, - paredzēts darīt vairāk, lai risinātu rasisma problēmu ikdienas dzīvē (tiesībaizsardzības iestāžu veiktā diskriminācijas apkarošana; drošība un drošums; riski saistībā ar jaunajām tehnoloģijām; nodarbinātība, izglītība, veselība un mājokļi); ietverti strukturālā rasisma mazināšanas pasākumi - pārmaiņu rīcībpolitikas (stereotipu apkarošana un vēstures izpratnes veidošana; pareizie dati apzinātai rīcībpolitikas izvēlei) īstenošanas sistēma: Eiropas Savienības rīku pilnīga izmantošana (rīcība vietējā, reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī; integrēta pieeja; Eiropas Savienības līdzekļu izmantošana; rasisma un diskriminācijas apkarošana ārpolitikā); pozitīva Eiropas Savienības rīcība: ieklausīšanās un rīcība (iekļaujoša demokrātija; jaunas struktūras, lai uzklausītu un mācītos: pastāvīga viedokļu apmaiņas sistēma).
Ar valdības lēmumu KM noteikta par koordinējošo institūciju plāna īstenošanā; par līdzatbildīgajām institūcijām – Ārlietu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija un Sabiedrības integrācijas fonds. Latvijas nacionālā rasisma apkarošanas rīcības plāna sagatavošanai Kultūras ministrija ir noteikta par atbildīgo iestādi, bet Ekonomikas ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Finanšu ministrija un Veselības ministrija par līdzatbildīgajām iestādēm.
Šajā plānā nav ietverti pasākumi antičigānisma un romu diskriminācijas mazināšanai. Tie ir ietverti Plānā romu stratēģiskā ietvara pasākumu īstenošanai 2022. – 2023. gadam.
Rasisma un antisemītisma mazināšanas plānā paredzēto pasākumu īstenošanu 2023. gadā tiek plānots nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
