“Līdzīgi kā mūsu sabiedrība ir mainījies arī likumdošanas process. Bez šaubām tam līdzi mainījies ir arī Saeimas kārtības rullis. Var paredzēt, ka arī turpmāk notiks izmaiņas, taču skaidrs, ka Saeimas kārtības rullis vienmēr pildīs savu galveno funkciju – nodrošināt likumdošanas procesa kārtību un skaidrību, ļaujot saprotamā, caurskatāmā un demokrātiskā veidā īstenot pašu galveno – Latvijas Republikas pilsoņu un vēlētāju gribu,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētājs.
Parlamenta Juridiskā biroja vecākais juridiskais padomnieks Edvīns Danovskis, uzrunājot klātesošos, atzīmēja, ka Satversme noteic, kādam likumam ir jābūt pēc satura, kādas vērtības tam jāaizstāv, taču to, kā notiek likumdošanas process Saeimā, paredz viens vienīgais likums – Saeimas kārtības rullis. Tāpat E.Danovskis atzīmēja, ka mūsu tiesību sistēmā nav daudz tādu likumu, kuru normām varētu izsekot līdzi un atrast pirmsākumu tik tālā pagātnē.
Izstādē “Saeimas kārtības rullim - 100” aplūkojamas ne vien 1923., 1929., 1994.gada un mūsdienu Saeimas kārtības ruļļa redakcijas, bet arī to likumu teksti, kurus parlamenta deputāti ņēma par pamatu Saeimas darba regulējuma izstrādē - Tautas padomes un Satversmes sapulces kārtības rullis. Izstādē apskatāmas arī vēsturiskās fotogrāfijas, improvizēts pagājušā gadsimta divdesmito gadu Saeimas deputāta darbagalds, kā arī par kārtības ruļļa izstrādi atbildīgās Saeimas Organizācijas komisijas protokolu oriģināli.
Izstādi veidojusi Saeima sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu un Latvijas Nacionālo vēstures muzeju. Tajā izmantoti Saeimas bibliotēkas, Latvijas Kara muzeja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva un Latvijas Valsts vēstures arhīva materiāli.
