Atšķirībā no iepriekšējiem trim gadiem, kas aizvadīti pandēmijas zīmē, šogad Notāru dienas noritēja klātienē, durvis verot 104 notāru birojiem Rīgā un reģionos. Kā liecina notāru apkopotā informācija, šajās Notāru dienās pie notāriem pēc palīdzības vērsušies sevišķi daudz iedzīvotāju ar augstāko izglītību (60% no visiem apmeklētājiem), un jautājumi kļuvuši krietni sarežģītāki. Apmeklētāju jautājumu saturu būtiski ietekmējis Ukrainā notiekošais karš un saspīlētā ģeopolitiskā situācija – daudzi apmeklētāji notāriem vaicājuši par to, kā Krievijas pilsoņiem pārdot šeit esošos īpašumus, cik ilgā laikā pēc uzturēšanās atļaujas termiņa beigām ir jāatstāj valsts, jo negatavojas kārtot valodas pārbaudes eksāmenu, kā pārliecināties, ka pircēja iegūtie līdzekļi ir legāli u. c.
“Šajās Notāru dienās, kurās pastāvošo krāpšanas risku dēļ īpašu uzmanību veltījām darījumiem ar nekustamo īpašumu, varējām novērot, kā mainās iedzīvotāju attieksme pret jautājumiem, kas skar viņu īpašumu un juridisko drošību. Pat labi izglītoti iedzīvotāji arvien vairāk apzinās, ka ir jautājumi, kuros nevar paļauties uz savām zināšanām un ir jāvēršas pie speciālista. Tāpat Notāru dienu apmeklētāju vidējais vecums ir samazinājies, kas nozīmē, ka iedzīvotāji kļūst apzinīgāki un pieaug vēlme savlaicīgi droši sakārtot juridiskos jautājumus, nevis tos atlikt līdz brīdim, kad dzīve tuvojas noslēgumam,” stāsta Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš.
Viņš arī norāda, ka iedzīvotāju attieksmes maiņa nav novērojama tikai Notāru dienās – globālā Covid-19 pandēmija un Ukrainā notiekošais karš būtiski palielinājis trauksmes un nedrošības sajūtu Latvijas sabiedrībā, un arī aizvadītā gada laikā novērots, ka pie zvērinātiem notāriem vēršas un palīdzību lūdz vairāk iedzīvotāju, nekā ierasts. Pieaugusi vēlme sakārtot arī vecākas, līdz galam nesakārtotas juridiskās lietas. Vienlaikus augusi arī krāpnieku aktivitāte, steidzot izmantot iedzīvotāju lētticību.
Lai apkopotu krāpšanas upuru stāstus, brīdinātu līdzcilvēkus un tādējādi nepieļautu līdzīgu krāpšanas gadījumu atkārtošanos, notāri izveidojuši īpašu interneta vietni www.daliespieredze.lv. Tajā ikviens Latvijas iedzīvotājs var ierakstīt savu stāstu un dalīties tajā ar notāriem, nepieciešamības gadījumā saņemot notāru konsultāciju.
“Šobrīd Latvijā spēkā esošajos likumos ir virkne robu, ko prasmīgi izmanto krāpnieki, lai izkrāptu iedzīvotājiem nekustamos īpašumus vai darījumu slēgšanas laikā iegūtu cita veida materiālo labumu. Par spīti notāru nemitīgajiem aicinājumiem būt piesardzīgiem Latvijas iedzīvotāji pārlieku uzticas līdzcilvēkiem un ne vienmēr darījuma slēgšanas procesā iesaista speciālistus, kam ir nepieciešamās juridiskās zināšanas. Skaidrs, ka ir ļoti būtiski izglītot sabiedrību par pastāvošajiem riskiem, bet tā diemžēl nav panaceja. Vislabākais veids, kā samazināt krāpnieku iespējas ļaunprātīgi izmantot iedzīvotāju zināšanu trūkumu vai uzticību, ir ar likumu noteikt, ka darījuma dokumenti ir jāsagatavo un darījuma process jāpārrauga neatkarīgam speciālistam. Latvijas tiesību sistēmā tas būtu notārs. Tikai tā valsts var iedzīvotājiem garantēt Satversmē ierakstītās tiesības uz tiem piederošā īpašuma aizsardzību,” norāda Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš.
