Valsts prezidents norādīja, ka atbalsta sniegšana Ukrainai ir pašsaprotama, jo arī Latvija vēsturiski ir piedzīvojusi Krievijas agresiju. Tāpat, pēc E. Levita sacītā, atbalsta sniegšana ir jāturpina, jo Ukraina cīnās ne tikai par savu brīvību, bet arī par visas Eiropas vērtībām un drošību. “Latvija dara visu, lai pārliecinātu pārējās Rietumu valstis, ka ir jāturpina sniegt palīdzību un atbalstu ukraiņu tautai, jo Ukrainai šajā karā ir jāuzvar. Ir jāvairo Rietumos apziņa, ka Krievija ir drauds ne tikai tās tuvākajiem kaimiņiem, bet arī daudz plašākā mērogā,” teica E. Levits.
Abi prezidenti pārrunāja arī militārās palīdzības praktiskos aspektus. Valsts prezidents uzsvēra: lai atvairītu Krievijas agresiju, ir jāstiprina militārā kapacitāte. V. Zelenskis pauda, ka Ukraina sagaida skaidru vēstījumu NATO samitā Viļņā š. g. jūlijā par tās virzību uz NATO.
Vienlaikus Ukraina, izvirzot savu t.s. 10 punktu miera formulu, aicina pēc iespējas plašu starptautisko valstu atbalstu tai. Abi prezidenti bija vienisprātis, ka Krievijai jāatgriežas tās starptautiski atzītajās robežās un ir jāatjauno pilna Ukrainas teritoriālā integritāte. Tikai tad ir iespējams sākt diplomātisko dialogu par mieru, uzsvēra E. Levits un V. Zelenskis.
Abi prezidenti arī pārrunāja Latvijas un Ukrainas sadarbību starptautiskajās organizācijās.
V. Zelenskis augsti novērtēja Latvijas aktīvo atbalstu Ukrainas jautājumam ANO ietvaros, kā arī darbu pie ad hoc starptautiska tribunāla izveidošanas, kas iztiesātu Krievijas agresiju pret Ukrainu.
Valsts prezidents arī pauda atbalstu Ukrainas reformu centieniem, lai tā pēc iespējas drīzāk varētu uzsākt sarunas par dalību Eiropas Savienībā. V. Zelenskis apliecināja, ka Ukraina iegulda visas pūles, lai tuvotos šim mērķim, un ukraiņu tautai tas būtu nozīmīgs signāls.
Pirms tikšanās Latvijas un Ukrainas prezidenti, piedaloties arī dzīvesbiedrēm A. Levitei un O. Zelenskai, nolika ziedus Ļvivas kapsētā, pieminot kritušos Ukrainas aizstāvjus.
