Vilku kalna–Krievkalnu mežā sastopams daudz īpaši aizsargājamu meža biotopu, turklāt VARAM apstiprinātajos pūču un dzeņu sugu aizsardzības plānos šeit identificētas vairāku sugu aizsardzībai prioritāras teritorijas. Tāpēc vietējie iedzīvotāji vērsušies Dabas aizsardzības pārvaldē, lai šeit noteiktu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju. Savukārt LVM, kas apsaimnieko teritorijā esošos valsts mežus, veic kailcirtes īpaši aizsargājamu sugu dzīvotnēs.
Valdis Lukjanovs, vietējais iedzīvotājs un Latvijas Ornitoloģijas biedrības biedrs, norāda: “Vilku kalna–Krievkalnu mežs ir ne tikai dabas vērtību koncentrācijas vieta, bet arī nozīmīga rekreācijas teritorija gan vietējiem iedzīvotājiem, gan arī iebraucējiem. Šī iemesla dēļ esam aicinājuši LVM šo teritoriju apsaimniekot saudzīgāk, ar nekailciršu mežsaimniecības paņēmieniem, izvairoties no kailcirtēm. Lai šajā teritorijā nodibinātu dabas parku, esam vērsušies ar oficiālu iesniegumu Dabas aizsardzības pārvaldē, taču dabas parka izveidošanas process nav ātrs. LVM to diemžēl izmanto, un pretēji mūsu aicinājumam plāno un izcērt kailcirtēs vecas, ainaviskas mežaudzes īpaši aizsargājamām sugām piemērotās dzīvotnēs, kuras, ņemot vērā iepriekšminētos argumentus, šajā situācijā vajadzētu saglabāt un saudzēt.”
Latvijas Ornitoloģijas biedrība pēc Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevuma izstrādājusi pūču un dzeņu sugu aizsardzības plānus, ko VARAM apstiprinājusi attiecīgi 2020. un 2021. gadā. Šajos plānos identificētas teritorijas, kas būtu prioritāri aizsargājamas, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo sugu populāciju saglabāšanu.
Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, uzsver: “Šajā mežu masīvā pārklājas vairāku aizsargājamu un apdraudētu sugu saglabāšanai īpaši svarīgas teritorijas. LVM šī informācija ir pieejama, un tas nozīmē, ka aizsargājamo sugu dzīvotņu iznīcināšana ir apzināti pieņemts lēmums. Jāatzīmē arī, ka pirms vairākiem gadiem LVM Zemgales reģionā, kur atrodas Vilku kalna–Krievkalnu mežs, atteicās no ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas sertifikāta FSC, kas jau tolaik vides organizācijām radīja bažas, ka varētu netikt īstenoti ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas principi.”
Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina VARAM un Dabas aizsardzības pārvaldi nekavēties ar īpaši aizsargājamo dabas teritorija tīkla paplašināšanu, ietverot tajā arī Vilku kalna–Krievkalnu mežu. Bez tam valsts mežu apsaimniekošanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās būtu jāuztic kompetentajai iestādei – Dabas aizsardzības pārvaldei, nevis komercuzņēmumam – LVM.
