Apspriežoties par lauksaimniecības nozares attīstību Latvijā, ministrs atzīmēja, ka galveno uzsvaru atbalsta mehānismos ir jāliek uz produktu eksportu un īpaši jādomā par šo produktu pievienoto vērtību. Valsts prezidents pozitīvi novērtēja iniciatīvu, uzsverot, ka “ir jādod grūdiens pārorientācijai uz “plašākiem ūdeņiem”, ir arvien vairāk jāpierod pie domas, ka Latvijas lauksaimnieku iekšējais tirgus ir viss 450 miljonu iedzīvotāju aptverošais Eiropas Savienības tirgus”.
E. Levits un D. Šmits sarunā lielu uzmanību pievērsa gudrai, datos un inovācijā balstītai lauksaimniecībai. Valsts prezidents atzīmēja, ka nozarē ir kvalitatīvi zinātnes institūti, piemēram, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “SILAVA” un Valsts zinātnes institūts “BIOR”. Pēc Valsts prezidenta domām ir jāpanāk cieša sadarbība starp zinātni un lauksaimniecību. “Piemēram, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Jelgavā ir ne tikai potenciāls nozarei, bet visai Latvijas ekonomikai. Universitāte varētu kļūt par paraugu, kā specifiskas un pielietojamās zinātnes nišas universitāte var tapt konkurētspējīga visā Eiropā. Pie universitātes varētu veidoties inovāciju pārneses vienība, kas savieno universitātes pētniecību ar uzņēmējdarbības vajadzībām,” uzsvēra Valsts prezidents.
Valsts prezidents tikšanās laikā atzinīgi novērtēja ministra plānoto iniciatīvu Latvijas upju atbrīvošanai no šķēršļiem un zivju ceļu atjaunošanai. D. Šmits atzīmēja, ka ir būtiski atjaunot zivju ceļus veselīgas vides nodrošināšanai upju ekosistēmā.
Valsts prezidents un zemkopības ministrs pārrunāja Eiropas Zaļā kursa piemērošanas jautājumus Latvijā. E. Levits un D. Šmits bija vienisprātis, ka daudz lielāks uzsvars ir jāliek uz Latvijas situācijai piemērotiem Eiropas Zaļā kursa risinājumiem. Šajā jomā ir daudz iespēju, kas tālredzīgi un pārdomāti jāizmanto, sacīja Valsts prezidents.
