Saskaņā ar Valsts policijas veikto pētījumu*, visbiežāk reibumā virs 1,5 promilēm brauc vīrieši (94 %) vecumā no 30-39 gadiem (30 %), kas pārvietojas pamatā ar vieglo automašīnu (69%), turklāt braukšana reibumā visbiežāk notiek pilsētās. 42 % vieglo transportlīdzekļu vadītāju pārkāpuma izdarīšanas brīdī nav bijusi derīga vadītāja apliecība. Aplūkojot šo personu vēsturi, 405 personas (26 %) pēdējo sešu gadu laikā jau bija braukušas reibumā. Starp visiem 2022. gada pirmajā pusgadā aizturētajiem šoferiem, kas vadījuši transportlīdzekli atrodoties reibumā, 67 % gadījumu piemērotais sods bija naudas sods līdz 5000 eiro, 18 % tika piespriests sabiedriskais darbs, savukārt 4 % tika piespriests sods, kas saistīts ar brīvības atņemšanu. Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics, analizējot šos pētījumā iegūtos datus, uzsvēra, ka “pētījumā iegūtie dati apliecina to, ka pieķertie dzērājšoferi, kuri braukuši ar transportlīdzekli būdami lielā reibumā, nav liels cilvēku kopums, taču tas var ietekmēt ļoti plašu sabiedrības kopējo drošību. Neskatoties uz jau iepriekš piemērotajām sankcijām, ir personas, kuras tiek pieķertas braucot reibumā atkārtoti, kas mums liek izdarīt pieņēmumu, ka šīm personām, iespējams, ir kādas atkarības problēmas. Līdz ar to ir būtiski dažādos veidos uzrunāt arvien plašāku auditoriju un vienlaikus ilgtermiņā izstrādāt risinājumus, lai spētu panākt to, lai personas, kurām, visticamāk, ir atkarības problēmas, nepiedalās ceļu satiksmē, vadot transportlīdzekli.”
Savukārt Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis akcentēja, ka “iemesls, kāpēc cilvēki sēžas pie transportlīdzekļu stūres reibuma stāvoklī, ir dažādi. Daudzos gadījumos pieķertie dzērājšoferi ir informēti par piemērojamā soda apmēru, bet tāpat turpina veikt likumpārkāpumus, tādēļ nepārtraukti ir jāseko līdzi tam, kā izglītot sabiedrību par šādas neatļautas rīcības neatgriezeniskām sekām un kaitējumu ne tikai sev, bet arī apkārtējiem satiksmes dalībniekiem. Jaunākās izmaiņas Krimināllikumā, kas stājās spēkā tieši pirms diviem mēnešiem, ļauj secināt, ka situācija uzlabojas palēnām, tomēr atslābt nevar ne mirkli!”.
CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks diskusijā pauda viedokli, ka liela loma ir soda neizbēgamībai, jo nereti dzērājšoferi uzskata, ka ar viņiem jau nekas nenotiks, nemaz nedomājot par bīstamību, kādu tie izraisa nelaimei pakļaujot ne tikai sevi, bet arī citus ceļu satiksmes dalībniekus, gan vismazāk aizsargātos, gan citus auto vadītājus un viņu pasažierus. Savukārt, ilgtermiņā svarīga loma ir izglītībai bērnu un jauniešu vidū, apgūstot satiksmes noteikumus un veidojot atbildīgu attieksmi pret šādu neadekvātu un bīstamu rīcību. CSDD sociālās kampaņas savuārt vedina sabiedrību uz nulles toleranci attiecībā pret nepieņemamu rīcību ceļu satiksmē, lai samazinātu cietušos, smagi cietušos un glābtu cilvēku dzīvības. Šai publiskajai komunikācijai ir būtiska loma kopējās sabiedriskās domas stimulēšanā un veidošanā.
“Statistika ir bēdīga un skaidrs, ka gaidīt brīnumu nedrīkst, ir jārīkojas. Sodu apmērs un citi šāda veida risinājumi, protams, ir nepieciešami, bet tas ir vairāk kā ielāps. Ir jāsaprot un jāanalizē cēloņi. To noteikti ir pietiekami daudz, kā dažus no tiem minot – 0,5 promiļu tolerance, kas atļauta autovadītājiem, audzināšana, dzīves līmenis un daudzi citi faktori, tai skaitā policijas klātbūtne, gandrīz, neesamība satiksmē. Uzskatu, ka tūlītēji risinājumi, kā arī kampaņas par satiksmes drošību, noteikti ir jāturpina, taču derētu jau savlaicīgi iedziļināties cēloņos un aktīvi strādāt pie šo cēloņu likvidēšanas, lai vismaz nākamās paaudzes raudzītos uz ceļu satiksmi ar atbildību, un statistika uzlabotos,” akcentē Jānis Vanks, Drošas braukšanas skolas direktors.
Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka ikdienā nepārtraukti jākomunicē ar visu sabiedrību, tai skaitā jaunajiem autovadītājiem, kas tūkstošiem katru gadu saņem transportlīdzekļa vadītāja apliecību. Tikpat būtiski par ceļu satiksmes un drošības noteikumiem runāt ar skolas vecuma bērniem, lai jau no mazotnes veicinātu apziņu, ka drošība, tai skaitā ceļu satiksmē, ir būtiska ikvienam, un ka katra zaudēta dzīvība ir liela traģēdija.
Jau ziņots, ka Valsts policija, sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju un Circle K Latvija un kas tika finansēta no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja līdzekļiem, 2022. gada nogalē organizēja kampaņu “Nebrauc lempī! Reibumā tava reakcija atpaliek”. Dažādos komunikācijas kanālos un veidos tika uzrunāta sabiedrība, ar reāliem faktoloģiskiem pierādījumiem, vēršot uzmanību uz to, kādas, dažkārt pat neatgriezeniskas, sekas var būt, ja netiek ievēroti ceļu satiksmes noteikumi.
*Valsts policijas pētījums, kurā tika analizēti dati par 1531 personu, kura laika posmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam vadīja jebkuru transportlīdzekli, atrodoties reibumā virs 1,5 promilēm vai pēc narkotisko un citu apreibinošo vielu lietošanas.
