Privātajā sektorā bija 15,6 tūkstoši brīvo darbvietu, bet sabiedriskajā – 10,3 tūkstoši. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 0,6 tūkstošiem jeb 4,1 %, bet sabiedriskajā sektorā – par 1,8 tūkstošiem jeb 21,0 %.
No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,8 % bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 3,5 %, bet privātajā sektorā – 2,5 %.
2022. gada 3. ceturksnī vidējais aizņemto darbvietu skaits valstī, salīdzinot ar 2021. gada 3. ceturksni, palielinājās par 17,2 tūkst. jeb 2,0 %. Privātajā sektorā tas palielinājās par 14,2 tūkst. jeb 2,4 %, bet sabiedriskajā sektorā – par 2,9 tūkst jeb 1,0 %.
Brīvo darbvietu skaits un bezdarba līmenis
Skatīt OSP datubāzē: DVB010c , NBB160c
Brīvās un aizņemtās darbvietas pa sektoriem
2021. gada 3. ceturkšņa beigās, tūkst. |
2022. gada 3. ceturkšņa beigās, tūkst. |
Pārmaiņas, % |
|
Brīvās darbvietas pavisam |
23,6 |
26,0 |
10,2 |
Privātajā sektorā |
15,0 |
15,6 |
4,1 |
Sabiedriskajā sektorā |
8,5 |
10,3 |
21,0 |
Aizņemtās darbvietas pavisam |
878,6 |
895,8 |
2,0 |
Privātajā sektorā |
593,9 |
608,1 |
2,4 |
Sabiedriskajā sektorā |
284,7 |
287,7 |
1,0 |
Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija speciālistu profesiju pamatgrupā – 4,4 %, kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 4,2 % un vienkāršo profesiju pamatgrupā – 3,0 %.
Brīvo darbvietu īpatsvars pa profesiju pamatgrupām, %
Pamatgrupu klasifikācijas avots: Profesiju klasifikators
Skatīt OSP datubāzē: DVB020c
No nozarēm visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija valsts pārvaldē – 7,4 %, savukārt robežās 3,1 % – 3,4 % brīvo darba vietu skaits bija informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē (3,4 %), administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē (3,4 %), būvniecības nozarē (3,3 %), ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē (3,2 %), kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (3,2 %), apstrādes rūpniecības nozarē (3,1 %), elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes nozarē (3,1 %).
Brīvo un aizņemto darbvietu skaits pa saimnieciskās darbības veidiem
2021. gada 3. ceturkšņa beigās |
2022. gada 3. ceturkšņa beigās |
|||||
Brīvās darbvietas, tūkst. |
Aizņemtās darbvietas, tūkst. |
Brīvo darbvietu īpatsvars, % |
Brīvās darbvietas, tūkst. |
Aizņemtās darbvietas, tūkst. |
Brīvo darbvietu īpatsvars, % |
|
Pavisam |
23,6 |
878,6 |
2,6 |
26,0 |
895,8 |
2,8 |
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (A) |
0,2 |
21,5 |
0,9 |
0,2 |
22,4 |
1,0 |
Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (B) |
0,1 |
3,6 |
1,6 |
0,1 |
3,7 |
2,7 |
Apstrādes rūpniecība (C) |
4,4 |
115,8 |
3,7 |
3,7 |
115,3 |
3,1 |
Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana (D) |
0,2 |
10,8 |
1,8 |
0,3 |
10,6 |
3,1 |
Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija (E) |
0,2 |
6,9 |
2,2 |
0,2 |
7,0 |
3,2 |
Būvniecība (F) |
1,7 |
62,4 |
2,6 |
2,1 |
61,3 |
3,3 |
Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts (G) |
2,9 |
137,5 |
2,1 |
2,8 |
139,5 |
1,9 |
Transports un uzglabāšana (H) |
1,5 |
68,9 |
2,2 |
1,9 |
67,6 |
2,8 |
Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (I) |
0,8 |
27,1 |
2,9 |
1,0 |
30,8 |
3,2 |
Informācijas un komunikācijas pakalpojumi (J) |
1,1 |
36,9 |
3,0 |
1,4 |
39,7 |
3,4 |
Finanšu un apdrošināšanas darbības (K) |
0,4 |
15,3 |
2,6 |
0,5 |
16,4 |
2,7 |
Operācijas ar nekustamo īpašumu (L) |
0,5 |
27,1 |
1,8 |
0,5 |
27,7 |
1,6 |
Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (M) |
0,5 |
37,4 |
1,4 |
0,4 |
39,3 |
1,1 |
Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība (N) |
1,3 |
36,8 |
3,3 |
1,4 |
39,2 |
3,4 |
Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana (O) |
3,9 |
62,7 |
5,9 |
5,2 |
65,1 |
7,4 |
Izglītība (P) |
1,3 |
98,3 |
1,3 |
1,6 |
96,3 |
1,6 |
Veselība un sociālā aprūpe (Q) |
2,3 |
75,8 |
2,9 |
2,2 |
79,6 |
2,7 |
Māksla, izklaide un atpūta (R) |
0,2 |
22,3 |
0,9 |
0,4 |
22,5 |
1,6 |
Citi pakalpojumi (S) |
0,0 |
11,5 |
0,3 |
0,1 |
11,6 |
0,6 |
Reģionos 2022. gada 3. ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgā – 3,6 % jeb 18,3 tūkstoši, savukārt viszemākais – Kurzemē (attiecīgi 1,4 % jeb 1,1 tūkstotis). Pierīgā brīvas bija 2,5 % jeb 3,6 tūkst. darbvietu, Zemgalē – 1,8 % jeb 1,3 tūkst., Vidzemē – 1,5 % jeb 0,9 tūkst.
No trijām Baltijas valstīm visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Latvijā – 2,8 %, Igaunijā – 2,1 %, bet Lietuvā tas bija viszemākais – 1,9 %.
2022. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2021. gada attiecīgo periodu brīvo darbvietu skaits visstraujāk palielinājās Igaunijā – par 15,0 %, Latvijā – par 10,2 %, savukārt Lietuvā samazinājās par 1,9 %.
Brīvo darbvietu īpatsvars Baltijas valstīs
(procentos no kopējām darbvietām, aizņemtajām un brīvajām)
Datu avots: Latvija, Lietuva, Igaunija
Metodoloģiskie skaidrojumi par brīvo un aizņemto darbvietu skaitu atrodami oficiālās statistikas portālā sadaļā “Aizņemtās un brīvās darbvietas”.