3. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 64,6 % iedzīvotāju

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 3. ceturksnī bija 5,0 tūkstoši. Turpmāk tekstā sniegta informācija par iedzīvotājiem vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem1.

Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 1,1 procentpunktu, bet nodarbināto skaits par 22,6 tūkstošiem. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis pieauga par 0,6 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 14,3 tūkstošiem.

Nodarbinātības līmenis pēc dzimuma pa ceturkšņiem
(procentos)

Skatīt OSP datubāzē: NBL020c

3. ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 5,9 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi – 67,7 % un 61,8 %).

Nodarbinātie iedzīvotāji
(tūkstošos)

Skatīt OSP datubāzē: NBL020c

Lai gan pēdējos 10 gados nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2022. gada 2. ceturksnī ES – 61,0 %), 3. ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 69,5 %, savukārt Lietuvā – 67,3 %.

Nodarbinātības līmenis Baltijas valstīs un vidēji Eiropas Savienībā pa ceturkšņiem
(procentos)

Skatīt Eurostat datubāzē: LFSQ_ERGAED, 2022. gada 3. ceturkšņa dati – OSP datubāzē NBL020c, Lietuvas un Igaunijas Darbaspēka apsekojums.

Jauniešu nodarbinātības līmenis palielinājies par 1,9 procentpunktiem

2022. gada 3. ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 32,2 %, kas ir par 1,9 procentpunktiem augstāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 58,0 tūkstoši jauniešu (2021. gada 3. ceturksnī – 52,1 tūkstotis).

Jauniešu (15–24 gadi) nodarbinātības līmenis pa ceturkšņiem
(procentos)

Skatīt OSP datubāzē: NBL020c

Pamatdarbā nedēļā nostrādāja par 0,6 stundām vairāk

2022. gada 3. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,8 stundas, kas ir par 0,6 stundām vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī un par 0,2 stundām vairāk nekā pirms gada.

Katrs četrpadsmitais (64,4 tūkstoši jeb 7,2 %) nodarbinātais strādāja nepilnu darbalaiku. Tas ir par 14,0 tūkstošiem jeb 1,7 procentpunktiem mazāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada, bet par 2,4 tūkstošiem jeb 0,2 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Vidēji nedēļā nostrādāto stundu skaits pamatdarbā pēc dzimuma pa ceturkšņiem
(stundu skaits)

Skatīt OSP datubāzē: NBL130c

3. ceturksnī 10,1 % darbinieku strādāja attālināti

2022. gada 3. ceturksnī 10,1 % (78,7 tūkstoši) darbinieku pilnu vai daļu darba laika strādāja attālināti2. Tas ir par 20,7 tūkstošiem jeb 3,0 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada (99,4 tūkstoši jeb 13,1 %) un par 4,9 tūkstošiem jeb 0,9 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī (83,6 tūkstoši jeb 11,0 %). No attālināti strādājošajiem 54,9 % bija sievietes un 45,1 % vīrieši.

40,5 % attālināti strādājošo to darīja visu darbalaiku, 20,8 % – regulāri 1-2 dienas nedēļā, bet 28,8 % regulāri 3-5 dienas nedēļā. Dažas dienas nostrādāja 7,2 % attālināti strādājošo. Pavisam neliela daļa izmantoja iespēju strādāt daļu darbadienas.

Gandrīz divas piektdaļas (37,5 %) attālināti strādājošo bija vecuma grupā 15–34 gadi, attiecīgi 44,7 % vīriešu un 31,7 % sieviešu. 31,5 % attālināti strādājošo bija vecuma grupā 35–44 gadi, 19,2 % – vecuma grupā 45– 54 gadi, bet vismazāk (11,8 %) – vecuma grupā 55–74 gadi.

Augstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (13,6 %) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vērojams vecuma grupā 15–34 gadi, bet zemākais (4,7 %) – vecuma grupā 55–74 gadi.

Darbu attālināti veica 60,4 % informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares darbinieku, 32,7 % finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošo, 20,7 % zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomas (L–N) darbinieku, kā arī 19,0 % valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomas darbinieku. Viszemākais (3,2 %) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars 3. ceturksnī vērojams izglītības nozarē.

Attālināti strādāja 26,9 % vecāko speciālistu, 19,3 % vadītāju, 16,0 % speciālistu un 9,8 % biroja darbinieku.

2022. gada 3. ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,8 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8,1 tūkstoti iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4,2 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,1 tūkstoti iedzīvotāju.

Plašāka informācija par darbaspēka apsekojuma rezultātiem ir pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļās “Nodarbinātība” un “Ekonomiskā aktivitāte”.

1 Darbaspēka apsekojumā iegūto datu vispārināšanai izmantots iedzīvotāju skaits, kurā iekļauti Ukrainas valstspiederīgie, kuri ieguvuši pagaidu aizsardzību Latvijā un dzīvo privātajās mājsaimniecībās.

2 Ar attālināto darbu saprot darba izpildes veidu, kad darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus darba devēja uzņēmuma, tai skaitā, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.