Bezdarba līmenis pēc dzimuma pa ceturkšņiem
(procentos)
Skatīt OSP datubāzē: NBB160c
Šī gada 3. ceturksnī bija 66,4 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 1,5 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, bet par 3,6 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Bezdarbnieku skaits
(tūkstošos)
|
|
2021. gada 3. cet. |
2022. gada |
2022. gada 3. cet. izmaiņas pret |
|||||
|
1. cet. |
2. cet. |
3. cet. |
2021. gada 3. cet. |
2022. gada 2. cet. |
||||
|
tūkstošos |
% |
tūkstošos |
% |
|||||
|
Pavisam (15–74 gadi) |
67,9 |
68,0 |
62,8 |
66,4 |
-1,5 |
-2,2 |
3,6 |
5,7 |
|
vīrieši |
40,6 |
39,1 |
40,6 |
35,9 |
-4,7 |
-11,6 |
-4,7 |
-11,6 |
|
sievietes |
27,3 |
28,9 |
22,2 |
30,6 |
3,3 |
12,1 |
8,4 |
37,8 |
|
Jaunieši (15–24 gadi) |
9,1 |
6,9 |
9,7 |
12,5 |
3,4 |
37,4 |
2,8 |
28,9 |
Skatīt OSP datubāzē: NBB160c
2022. gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (6,6 %) bija par 0,6 procentpunktiem augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (6,0 %). 3. ceturksnī Latvijā saglabājās augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā tas bija 5,6 %, bet Lietuvā – 5,7 %.
Bezdarba līmenis Baltijas valstīs un vidēji Eiropas Savienībā pa ceturkšņiem
(procentos)
Skatīt Eurostat datubāzē: LFSQ_URGAED, 2022. gada 3. ceturkšņa dati – OSP datubāzē: NBB160c, Lietuvas un Igaunijas Darbaspēka apsekojums.
Samazinājies ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars
2022. gada 3. ceturksnī 32,4 tūkstoši bezdarbnieku bija bez darba līdz 5 mēnešiem. Tas ir par 1,4 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, bet par 3,2 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. 14,5 tūkstoši bija bez darba 6–11 mēnešus. Šo personu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada 3. ceturksni, ir palielinājies par 3,2 tūkstošiem, bet salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – par 1,2 tūkstošiem.
3. ceturksnī bija 18,5 tūkstoši ilgstošo bezdarbnieku (nestrādā gadu vai ilgāk) – par 4,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada un par 1,8 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 28,3 % – par 4,1 procentpunktu mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, tas ir samazinājies par 5,1 procentpunktu.
Bezdarbnieki pēc bezdarba ilguma
(procentos)
|
|
2021. g. 1. cet. |
2021.g. 2. cet. |
2021.g. 3. cet. |
2021.g. 4. cet. |
2022. g. 1. cet. |
2022. g. 2. cet. |
2022. g. 3. cet. |
|
Līdz 5 mēnešiem |
51,6 |
51,6 |
49,9 |
53,5 |
53,6 |
46,5 |
49,5 |
|
6–11 mēneši |
19,2 |
21,6 |
16,7 |
14,2 |
18,6 |
21,1 |
22,1 |
|
12 mēneši un vairāk |
29,3 |
26,8 |
33,4 |
32,3 |
27,8 |
32,4 |
28,3 |
CSP aprēķins, summa var nesanākt 100 %, jo dati tiek rēķināti no nenoapaļotiem cipariem.
Palielinājies jauniešu īpatsvars bezdarbnieku kopskaitā
2022. gada 3. ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 18,8 % jeb 12,5 tūkstoši bija jaunieši (15–24 gadi). To īpatsvars gada laikā palielinājies par 5,4 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – par 3,4 procentpunktiem. Jauniešu bezdarba līmenis bija 17,7 %, kas ir par 2,8 procentpunktiem augstāks nekā pirms gada un par 2,9 procentpunktiem augstāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 3,4 tūkstošiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – par 2,8 tūkstošiem.
Jauniešu (15–24 gadi) bezdarba līmenis
(procentos)
Skatīt OSP datubāzē: NBB160c
39,1 % no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i. bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 60,9 % jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.
Gandrīz trešdaļa iedzīvotāju – ekonomiski neaktīvi
2022. gada 3. ceturksnī gandrīz trešdaļa (30,6 %) jeb 426,8 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 8,8 tūkstošiem jeb 2,0 %, bet gada laikā – par 8,4 tūkstošiem jeb 1,9 %.
2,7 tūkstoši jeb 0,6 % ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam gadu iepriekš tādu bija 1,2 %, bet 2022. gada 2. ceturksnī – 1,3 %.
2022. gada 3. ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,8 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8,1 tūkstoti iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4,2 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,1 tūkstoti iedzīvotāju.
Darbaspēka apsekojumā iegūto datu vispārināšanai izmantots iedzīvotāju skaits, kurā iekļauti Ukrainas valstspiederīgie, kuri ieguvuši pagaidu aizsardzību Latvijā un dzīvo privātajās mājsaimniecībās.
Plašāka informācija par darbaspēka apsekojuma rezultātiem ir pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļās “Bezdarbs” un “Ekonomiskā aktivitāte”.
