DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
31. oktobrī, 2022
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika
1
1

Latvijas Bankas simtgadē vēsturnieki ieskatīsies institūcijas izveidošanas un darbības aizkulisēs

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Publicitātes foto

Latvijas Bankas dzimšanas dienā, 1. novembrī, notiks zinātniskā izdevuma "Latvijas Bankas vēsture, 1922-1940" atklāšanas pasākums.

Izdevuma autore ir vēsturniece Ineta Lipša, bet zinātniskais redaktors – vēsturnieks Aivars Stranga. Paplašinot līdz šim nepētīto nepublicēto avotu klāstu, grāmata parādīs Latvijas Bankas vadītājus lemšanas procesos un mijiedarbībā ar citām institūcijām un to līderiem no tās dibināšanas 1922. gadā līdz likvidēšanai 1940. gadā padomju okupācijas rezultātā.

"Īpaši aizraujoši bija pētīt Latvijas Bankas vadītāju un visu 24 ārpus Rīgas izvietoto nodaļu pārvaldnieku un priekšnieku biogrāfijas. Šo cilvēku dzīvesstāsti atspoguļo Latvijas 20. gadsimta vēsturi ar visu pretrunīgo, labo un ļauno, kas tajā noticis," uzsver izdevuma autore, vēsturniece Ineta Lipša.

Pasākums plkst.13 notiks Latvijas Bankas ēkā Rīgā, K.Valdemāra ielā 1B, Zelta zālē. To vadīs žurnālists, vēstures tēmām veltītu radio raidījumu autors Eduards Liniņš. Klātesošos uzrunās Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, bet vēsturniece Ineta Lipša ar savu stāstījumu ieskatīsies izdevuma tapšanā un Latvijas Bankas izveidošanas un darbības aizkulisēs. Pēc tam notiks diskusija "Līdz ar savu valsti. Latvijas Banka Latvijas Republikas finanšu un saimnieciskajā dzīvē 1919–1940", kurā piedalīsies vēsturnieki Dr. hist. Ineta Lipša, Asoc. prof. Dr. hist. Gatis Krūmiņš, Prof. Dr. hist. Ēriks Jēkabsons, Prof. Dr. habil. hist. Aivars Stranga un Dr. hist. Jānis Šiliņš.

Diskusijas laikā vēsturnieki hronoloģiski ieskatīsies vairākos nozīmīgos Latvijas Bankas darbības posmos un izaicinājumos, ar kuriem saskārās jaunās Latvijas valsts un centrālās bankas vadītāji. Eksperti vērtēs, kas atšķirīgs un kopīgs pirmskara un mūsdienu centrālās bankas darbībā.

Plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem ir iespēja vērot diskusiju tiešraidē www.bank.lv vai klātienē (iepriekš piesakoties, rakstot uz e-pasta adresi janis.silakalns@bank.lv).

Zinātniskais izdevums "Latvijas Bankas vēsture, 1922-1940" būs pieejams digitālā formātā, to varēs lejuplādēt Latvijas Bankas tīmekļvietnē bank.lv, lasīt "Apgāda Zvaigzne ABC" e-grāmatu sadaļā, digitālo zinību resursā letonika.lv un valsts atbalstītajā e-grāmatu platformā 3td.lv.

2022. gada 1. novembrī apritēs 100 gadu kopš Latvijas Bankas dibināšanas. Šajā laikā izveidota institūcija, kas ir neatkarīga, kompetenta, ar ilgtermiņa skatījumu naudas politikas jautājumos, nodrošinot pamatu ilgtspējīgai valsts attīstībai.

Centrālās bankas simtgadi iecerēts atzīmēt visa 2022. gada garumā – atskatoties pagātnes veikumā un iezīmējot nākotnes izaicinājumus. Savā 100 gadu jubilejā Latvijas Banka vēlas dot sabiedrībai zināšanas, vēstures liecības, kultūras vērtības, svinēšanas un atklāšanas prieku. Vienlaikus iecerēts ieskatīties nākotnē – kā mūsu nauda, eiro, mainās reizē ar pasauli, iegūst jaunas, digitālas formas. Mainās arī centrālās bankas loma, uzdevumi, ieguldījums sabiedrības kopējā labumā.

Detalizēta informācija gan par Latvijas Bankas simtgadi, gan plānotajiem pasākumiem – tīmekļvietnē https://www.bank.lv/par-mums/lb100.

1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna bija jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu īstenot sekmīgu monetāro politiku, tika izveidota Latvijas Banka, kam tika piešķirtas lata banknošu (Latvijas Bankas naudas zīmju) emisijas tiesības.

Latvijas Bankas pagaidu statūti tika apstiprināti 1922. gada 19. septembrī ar Ministru kabineta lēmumu, un tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. Banku nodibināja uz Valsts krāj- un kredītbankas bāzes, Latvijas Bankai 1922. gada 1. novembrī pārņemot tās aktīvus un pasīvus. Latvijas Banka veica gan tiešo valsts centrālās bankas uzdevumu – naudas zīmju emisiju, to nodrošinājuma un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.

1940. gada 17. jūnijā Latviju okupēja Sarkanā armija, un 5. augustā Latvija tika inkorporēta PSRS. Tika nacionalizētas kredītiestādes, kuras kļuva par Latvijas Bankas nodaļām, bet par Latvijas Bankas juridiskās likvidācijas datumu uzskatāms 1940. gada 10. oktobris. Ar šo dienu Latvijas Bankas vietā stājās PSRS Valsts bankas Latvijas Republikāniskais kantoris kā centralizētās PSRS banku sistēmas sastāvdaļa. Latvijā pakāpeniski tika ieviesta PSRS naudas sistēma. Iedzīvotājus iepriekš nebrīdinot, 1941. gada 25. martā anulēja latu.

Neatkarības kustībai iegūstot spēku, 1990. gada 2. martā Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma likumu "Par bankām" un lēmumu "Par Latvijas Banku". Tas noteica, ka Latvijas PSR tiek dibināta (faktiski – atjaunota) Latvijas Banka – vietējā centrālā banka – patstāvīga valsts banka, naudas emisijas centrs, banku banka attiecībā pret komercbankām, valsts budžeta kases izpildes organizatore un ekonomikas regulētāja ar monetārās politikas instrumentiem. Taču tikai pēc 1990. gada 4. maija Deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu un PSRS sabrukuma ar Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991. gada 3. septembra lēmumu "Par Latvijas Republikas teritorijā esošo banku iestāžu reorganizāciju" Latvijas Banka kļuva par reālu centrālo un emisijas banku.

Latvijas Bankas kā valsts centrālās un emisijas bankas statusu galīgi nostiprināja 1992. gada 19. maijā pieņemtie Latvijas Republikas likumi "Par bankām" un "Par Latvijas Banku". Pirmo reizi Latvijā likumdošanas ceļā tika nodrošināta valsts centrālās bankas neatkarība no valdības politikas.

Mūsdienās, rīkojoties sabiedrības un tautsaimniecības interesēs, Latvijas Banka veic vairākus ikvienam iedzīvotājam, finanšu tirgiem un sabiedrībai kopumā nozīmīgus uzdevumus:

  • līdzdarbojas eiro zonas monetārās politikas sagatavošanā un īstenošanā;
  • emitē skaidro naudu Latvijā un piedalās skaidrās naudas aprites nodrošināšanā eiro zonā;
  • veic valsts vienotā naudas pārbaudes centra – Valsts analīzes centra un Monētu valsts analīzes centra – funkcijas, nodrošinot aizdomīgu naudas zīmju pārbaudi un viltojumu identifikāciju un analīzi;
  • uztur starpbanku maksājumu sistēmu infrastruktūru un veicina to raitu darbību;
  • pārvalda ārējās rezerves un citus finanšu ieguldījumus;
  • darbojas kā Latvijas valdības finanšu aģents un sniedz finanšu pakalpojumus citiem tirgus dalībniekiem;
  • sagatavo un publicē finanšu, monetāro un maksājumu bilances statistiku;
  • uztur un attīsta Kredītu reģistru;
  • konsultē Latvijas Republikas Saeimu un Ministru kabinetu naudas politikas un citos ar Latvijas Bankas darbību saistītos jautājumos.

Latvijas Banka attīsta makroekonomisko un finanšu analīzi un izpēti, tādējādi radot drošu pamatu lietpratīgai darbībai šajās jomās. Nozares vadošā eksperta loma palīdz Latvijas Bankai veicināt sabiedrības izpratni par tautsaimniecības un naudas sistēmas attīstību, aktuālo situāciju un īstenoto ekonomisko politiku. Latvijas Banka arī aktīvi darbojas sabiedrības ekonomiskās izglītošanas jomā.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI