DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
17. oktobrī, 2022
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra

Dejotāji gatavojas XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku latviešu skatuviskās dejas koncertam “Balts”

Publicitātes foto

13. oktobrī VEF Kultūras pilī notika XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku latviešu skatuviskās dejas koncerta “Balts” repertuāra prezentācijas pasākums. Dejotāji izdejoja 18 horeogrāfu 18 jaunas dejas, kas atklāj latvietim svarīgu būtību – zeme, darbs, dzīvošana, bērnība, tīrradnība un daba.

Balts. Balts audekls, uz kura 18 gleznotāji - deju gleznu radītāji rādīja savu īpašo gleznu - lieliem triepieniem radītu vai sīki izcakotu, tomēr emocionālu - radīšanas procesā izdzīvotu savu redzējumu gan par doto uzdevumu, gan dziļi iespaidotu no šī laika pasaules situācijas. Tas ir īpašs šī brīža redzējums un sajūtas, jo darbi no baltas lapas - no idejas līdz skatuvei - tapuši nepilna gada laikā. Dejas dodas pie sava dejotāja un skatītāja!”, stāsta koncerta mākslinieciskā vadītāja Dace Adviljone.

Prezentācijas koncertā jaundarbus izdejoja: DK “Bramaņi”, TDA “Dancis”, TDA “Līgo”, TDA “Rotaļa”, TDA “Teiksma”, TDA “Vektors”, VPDK “Dancis”, VPDK “Dzirnu senči”, VPDK “Mana Rotaļa”, VPDK “Mārupieši”, TDA “Lielupe studija”, DK “Šeku, Reku”, TDA “Teiksma studija”, TDA “Zelta Sietiņš”.

2023. gada 3. jūlijā Arēnā Rīga XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku latviešu skatuviskās dejas koncertā “Balts” roku rokā dzīvos trīs māsas – deja, mūzika un glezna. Plānots, ka koncertā piedalīsies apmēram 3000 dejotāju. Koncerta mākslinieciskā darba grupa: mākslinieciskā vadītāja Dace Adviljone, režisore Inga Cipe, scenogrāfe Ineta Sipunova, mākslinieciskās koncepcijas līdzautori Taiga Ludborža un Reinis Rešetins.

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, kas šoreiz notiek tradīcijas 150 gadu jubilejas zīmē, Rīgu pieskandinās no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam. XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkus organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas ir Kultūras ministrijas padotībā esošā valsts iestāde, atbalsta Latvijas Mobilais Telefons (LMT), Swedbank, Rimi, Latvijas Finieris, DHL, Circle K Latvia u.c..

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU