DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
11. oktobrī, 2022
Lasīšanai: 3 minūtes

Ierosināta vēl viena lieta par normām, kas regulē noziedzīgi iegūtas mantas pierādīšanu

Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Satversmes tiesas 3. kolēģija 2022. gada 10. oktobrī ierosināja lietu “Par Kriminālprocesa likuma 124. panta sestās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam un otrajam teikumam”.

Apstrīdētās normas

Kriminālprocesa likuma 124. panta sestā daļa nosaka: “Kriminālprocesā un procesā par noziedzīgi iegūtu mantu pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi attiecībā uz mantas noziedzīgo izcelsmi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme.”

Augstāka juridiska spēka normas

Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. panta pirmais un otrais teikums: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu.”

Lietas fakti

Lieta ierosināta pēc Žannas Šalmanas (Zhanna Shalman) (turpmāk – Pieteikuma iesniedzēja) pieteikuma.

Ar tiesas lēmumu Pieteikuma iesniedzējas nekustamā īpašuma domājamās daļas un bankas kontos esošie naudas līdzekļi atzīti par noziedzīgi iegūtiem un konfiscēti valsts labā.

Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, no apstrīdētās normas izriet pazemināts pierādīšanas standarts attiecībā uz mantas saistību ar noziedzīgu nodarījumu, kas procesā par noziedzīgi iegūtu mantu neesot pieļaujams, jo tādējādi tiekot pārkāpti fundamentāli kriminālprocesa principi, piemēram, princips, ka pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par to esamību vai neesamību. Turklāt apstrīdētā norma pieļaujot to, ka procesā par noziedzīgi iegūtu mantu ar mantu saistītajai personai netiek nodrošinātas vienlīdzīgas tiesības ar procesa virzītāju. Tāpat apstrīdētā norma novedot pie tā, ka Pieteikuma iesniedzēja tiekot faktiski sodīta ar mantas konfiskāciju par neizdarītu noziegumu. Tādējādi ar apstrīdēto normu esot aizskartas Pieteikuma iesniedzējai Satversmes 92. panta pirmajā un otrajā teikumā ietvertās tiesības.

Tiesas process

  • Lietas sagatavošanas termiņš ir 2023. gada 10. marts.

Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.

Saistītā lieta: 2022-37-01

Labs saturs
Pievienot komentāru

Tavs ceļvedis Satversmē

 

 

Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums ar augstāko juridisko spēku. 

 

Tā nosaka:

 

  • valsts darbības pamatprincipus; 
  • pastāvēšanas mērķi un jēgu; 
  • cilvēka pamattiesības un attiecības ar valsti.

Satversme ir kas vairāk par juridisko aktu – tā ir tautas vēstures liecība un vērtību simbols, kas caurvij mūsu ikdienu.

Satversmes dzimšanas diena ir 1922. gada 15. februāris. 

To izstrādāja un pieņēma demokrātiski ievēlēta Satversmes sapulce pēc tam, kad Latvijas brīvība tika nosargāta Neatkarības karā.

 

Satversme stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, kad darbu sāka pirmais Saeimas sasaukums. 

Kopš tās dienas Satversme vienmēr ir bijusi spēkā – pat okupācijas apstākļos tā turpināja juridiski pastāvēt.

Tāpēc 1990. gada 4. maijā savu valsti varējām atjaunot, nevis dibināt no jauna. 

Satversme ir viena no īsākajām un ilgāk spēkā esošajām konstitūcijām pasaulē.

Satversme ir ērti pieejama Likumi.lv.Lasi un dalies ar grāmatas jauniešiem “Satversme kabatā” e-versiju!Skaties filmu “Atver Satversmi” ar ekspertu komentāriem!

Domā par Satversmi: 51 eseja par Latvijas konstitūciju žurnālā “Jurista Vārds”!

 

Izzini Satversmi soli pa solim →

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI