DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
29. septembrī, 2022
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Izglītība

Saeima atbalsta pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā trīs gadu laikā

Šodien, 2022. gada 29. septembrī, Saeima pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā trīs gadu laikā – līdz 2025.gada septembrim.

Izmaiņas likumos pieņemtas, lai īstenotu secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē un veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs. Tāpat grozījumi Izglītības likumā paredz, ka mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguve tiks nodrošināta interešu izglītības programmas ietvaros atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un starptautiskajām saistībām.

“Nevienam nav noslēpums, ka tieši bērnībā apgūt valodu ir visvieglāk. Turklāt, ja no pirmsskolas līdz vidusskolas absolvēšanai bērni un jaunieši mācās vienā valodā, tas sniedz būtisku pamatu saliedētībai, kopīgām interesēm un vienotas informatīvās telpas lietošanai. Es pat uzdrīkstos teikt, ka tieši izglītība vienā valodā, nešķirojot bērnus, ir labākais instruments, kā saliedēt Latvijas iedzīvotājus un panākt, lai mūsu bērni nākotnē nesaskartos ar tādām problēmām, ar kādām šodien saskaramies mēs. Mācības latviešu valodā nekādā veidā nav pretrunā ar iespējām papildus vispārējai izglītībai apgūt ģimenē runāto valodu un kultūru,” norāda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.

Lai pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā norisinātos veiksmīgi, ir paredzēti daudzveidīgi atbalsta pasākumi un tam nepieciešamais finansējums. Jau šajā mācību gadā pirmsskolas pedagogiem būs iespēja apgūt jaunu metodiku un pilnveidot latviešu valodas prasmes kombinētos 60 stundu kursos “Rotaļnodarbības latviski”. Kopumā trīs gadu pārejas periodā plānoti visaptveroši profesionālās kompetences pilnveides pasākumi -   pieredzes apmaiņa, tālākizglītības kursi, metodikas klases par konkrētiem pedagoģijas un metodikas jautājumiem, konsultācijas un atbalsta grupas darbam neviendabīgā valodas vidē u.c.  Papildu atbalsta pasākumi plānoti mazākumtautību izglītojamiem, kuri apgūst speciālās izglītības programmu. Atsevišķas pozīcijas veido valsts budžetā paredzētais finansējums mācību līdzekļu iegādei mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas īstenošanai, kā arī mācību līdzekļu nomaiņai tajos mācību priekšmetos, kur skolas 1.-6.klases posmā šobrīd izmanto mācību līdzekļus mazākumtautību valodā, piemēram, matemātikā un dabaszinībās.

Papildu valsts budžeta finansējums visiem plānotajiem atbalsta pasākumiem pa gadiem sadalās sekojoši:

  • 2022.gadā - 35 856 eur
  • 2023.gadā - 512 641 eur
  • 2024.gadā - 869 510 eur
  • 2025.gadā – 1 142 789 eur
  • 2026.gadā (un turpmāk ik gadu) – 864 348 eur

Saskaņā ar grozījumiem likumos, no 2023. gada 1. septembra izglītības process tikai valsts valodā tiks īstenots pirmsskolas izglītībā un pamatizglītības pakāpē 1., 4. un 7. klasē. No 2024. gada 1. septembra mācības tikai valsts valodā uzsāks 2., 5. un 8. klašu skolēni, bet no 2025. gada 1. septembra – pievienosies arī 3., 6. un 9. klases. Jāatgādina, ka vidusskolas posmā jaunieši jau šobrīd visus mācību priekšmetus apgūst latviešu valodā, bet 1. – 6. klašu skolēni latviešu valodā apgūst vismaz 50% no mācību satura, savukārt no 7. līdz 9. klasei – vismaz 80% apmērā.

Pamatizglītības pakāpē mazākumtautību skolēni interešu izglītības programmas ietvaros varēs apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi. Šādas programmas apguvi finansēs valsts ar mērķdotāciju pašvaldībām, kā arī pašvaldības pašas.

Šodien pieņemtās izmaiņas likumos attiecas arī uz privātajām izglītības iestādēm, ja to dibinātāji ir izvēlējušies sniegt izglītību, par kuras apguvi skolēni saņem valsts atzītu izglītību apliecinošu dokumentu.

Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos, bet nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot jauniešu integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu. Mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz svarīgi apgūt valsts valodu, lai nodrošinātu viņiem iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu.

Likumprojekts pilnveido arī regulējumu par izglītības iestādes vadītāja un pedagogu valsts valodas prasmi un lietojumu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Lai piedalītos izglītības programmu īstenošanā, pedagogiem ir jāspēj lietot valsts valoda C līmeņa pirmajā pakāpē.

Pāreja uz mācībām latviešu valodā attieksies uz 17% pedagogu pirmsskolas mazākumtautību izglītības programmā un pamatizglītības programmā, kā arī 24% skolēnu, kuri apgūst mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu un mazākumtautību pamatizglītības programmu.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU