Pašnodarbinātības uzsākšanas pabalstu plānots izmaksāt vienas minimālās mēneša darba algas apmērā Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas ir reģistrējušies Valsts ieņēmumu dienestā nodokļu maksātāju reģistrā kā pašnodarbinātās personas. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju, pabalsta saņemšanai varēs pieteikties arī tie Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri būs reģistrējušies kā pašnodarbinātās personas pirms šīs normas spēkā stāšanās, bet ne agrāk kā 2022.gada 24.februārī. Iecerēts, ka pabalsts netiks izmaksāts tiem no kara bēgošajiem Ukrainas iedzīvotājiem, kuri iepriekš jau būs saņēmuši nodarbinātības uzsākšanas pabalstu, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Savukārt, lai nodrošinātu savlaicīgu atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem par Latvijā dzimušu bērnu, iecerēts, ka bērna kopšanas pabalsts turpmāk piešķirams no bērna piedzimšanas dienas, nepieprasot bērna uzturēšanās dokumentus, ja tādi vēl tiek kārtoti un nav saņemti. Pašlaik bērna kopšanas pabalstu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izmaksā ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā, proti, pabalstu piešķir par periodu, kurā gan bērna vecākam, gan bērnam sakrīt vīzas vai uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Grozījumi arī paredz, ka Jūrnieku reģistrs Ukrainas jūrniekiem izņēmuma kārtā varēs izdot jūrnieka grāmatiņu, nepiemērojot prasību par pastāvīgās uzturēšanās tiesības apliecinoša dokumenta esību. Plānots, ka tas būs iespējams, ja Ukrainas jūrniekam Latvijā ir piešķirts pagaidu aizsardzības statuss un viņš ir nodarbināts uz Latvijas karoga kuģa vai izmantojis Latvijā licencēta komersanta darbiekārtošanas pakalpojumus kuģa apkalpes komplektēšanā.
Plānots, ka grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas. Komisija lūgs likumprojektu iekļaut 22.septembra Saeimas sēdes darba kārtībā un izskatīt kā steidzamu, informēja komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns.
