DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
30. augustā, 2022
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Valsts kontrole aicina uz lielāku ieinteresētību mazo ostu attīstībā no valsts un pašvaldību puses

  • Mazās ostas – nozīmīgi loģistikas ķēdes elementi; sekmē ne tikai ostas teritorijas, bet visa reģiona attīstību. Mazo ostu darbībā un uzņēmumos, kas saistīti ar ostas pakalpojumiem, nodarbināti vietējie iedzīvotāji, kas dažkārt no paaudzes paaudzē strādā šajā nozarē.
  • Ilgstoši nav bijis intereses par mazo ostu darbību valsts mērogā; arī pašvaldības kā ostu pārvalžu izveidotājas nav bijušas “uzdevumu augstumos”.
  • Konstatēta virkne pārkāpumu mazo ostu pārvaldīšanā, t.sk. nepilnības iekšējās kontroles sistēmas darbā, normatīvajam regulējumam neatbilstoša rīcība.
  • Jau ilgstoši iegūtie finanšu līdzekļi no mazo ostu darbības nav pietiekami, lai nodrošinātu to  infrastruktūras saglabāšanu nepieciešamajā tehniskajā stāvoklī un attīstību.
  • Mazo ostu pārvaldēm jāpilnveido atkritumu apsaimniekošana atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Revīzijā “Kā tiek pārvaldītas Latvijas mazās ostas?” konstatētas neatbilstības gandrīz katrā to pārvaldības un darbības aspektā – stratēģiskajā vadībā un attīstības plānošanā, finanšu pārvaldībā un rīcībā ar finanšu līdzekļiem un mantu, iekšējās kontroles sistēmas izveidē un uzraudzībā. Vairākos gadījumos ostu pārvaldes neievēro tām saistošo tiesību aktu prasības.

Lai arī mazo ostu kravu apgrozījums uz kopējā fona ir neliels, tās ir nozīmīgi loģistikas ķēdes elementi un sekmē ne tikai ostas teritorijas, bet visa reģiona attīstību, jo mazo ostu darbībā un uzņēmumos, kas saistīti ar ostas pakalpojumiem, tiek nodarbināti vietējie iedzīvotāji. Mazās ostas būtu jāpārvalda tā, lai pašvaldība, tās iedzīvotāji un komersanti gūtu maksimālu labumu no publiskajiem aktīviem (ostas akvatorijas, teritorijas un infrastruktūras).

Līdz šim ilgstoši nav bijis intereses par mazo ostu darbību valsts mērogā. Vienlaicīgi arī pašvaldības kā ostu pārvalžu izveidotājas nav bijušas “uzdevumu augstumos”.

Patlaban mazo ostu loma, nozīme un nākotnes perspektīvas nav pietiekami integrētas attīstības plānošanas dokumentos nacionālā līmenī, un valdības institūcijām būtu nepieciešams ar “svaigu aci” izvērtēt mazo ostu lomu transporta, tautsaimniecības, zvejniecības, valsts aizsardzības un jebkurā citā jomā šajos ģeopolitiski un sociāli ekonomiski mainīgajos apstākļos.

Savukārt pašvaldības kā mazo ostu īpašnieces līdz šim nav pienācīgi iesaistījušās ostu attīstības plānošanā, nenosakot konkrētus mērķus un sasniedzamos rādītājus, kā arī neuzraugot un neanalizējot ostu pārvaldības un publisko aktīvu atdeves rezultātus. “Ņemot vērā mazo ostu ģeogrāfisko izvietojumu, krasās izmaiņas ģeopolitiskajā situācijā, Krievijai un Baltkrievijai piemēroto sankciju ietekmi uz dažādām nozarēm (īpaši enerģētiku un kokrūpniecību), ir laiks pārvērtēt mazo ostu stratēģisko un attīstības plānošanu gan nacionālā, gan reģionālā līmenī, lai izveidotu jaunu, faktiskajai situācijai, prognozēm un riskiem atbilstošu stratēģiju, kā arī ilgtermiņā darboties spējīgu pārvaldības modeli,” skaidro Valsts kontroles Piektā revīzijas departamenta Trešā sektora vadītājs Oskars Erdmanis.

Valsts kontrole ir aicinājusi Satiksmes ministriju (SM) sadarbībā ar Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomi (LOTLP) un pašvaldībām mazo ostu attīstības jautājumus turpināt integrēt nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentos.

Mazo ostu attīstības plānošana un darbības uzraudzība neatbilst normatīvajam regulējumam un principiem – ne ostu pārvaldēs, ne ostu valdēs

Revīzijā secināts, ka mazo ostu pārvaldes, kas nodrošina to darbību, daudzkārt neveic ostu pārvaldību atbilstoši normatīvajiem aktiem. Visupirms, nav izstrādāti vai netiek aktualizēti svarīgākie dokumenti – ostu attīstības programmas un ostu darbības noteikumi. Nav izstrādāts kārtības caurskatāmai zemes nomas maksas noteikšanai un metodikas maksas pakalpojumu cenrāžu noteikšanai. Tāpat, piem., pārvaldnieki nesniedz ostas valdēm nolikumos noteiktos regulāros pārskatus par ostu darbības rezultātiem, netiek aprēķināti aktīvu atdeves rādītāji un analizēti rezultāti, līdz ar to lēmumu pieņēmējiem, t.sk. pašvaldībām, nav datu, uz kuriem balstīt operatīvus, objektīvus un ekonomiski pamatotus lēmumus par ostas darbību un attīstību. Ostu pārvaldes neizstrādā likumā noteikto perspektīvo budžetu pieciem gadiem un tādējādi nenodrošina vienotu ostu darbības stratēģisko un finanšu pārvaldību.

Finanšu rezultāti un atdeves rādītāji uzrāda negatīvas tendences

Ostu pārvalžu saimnieciskās darbības rādītājus ietekmē vairāki faktori, tomēr vispusīgu darbības rādītāju analīzi nav iespējams veikt, jo nevienā no ostu pārvaldēm netiek rēķināta un kontrolēta sniegto pakalpojumu pašizmaksa. Tāpat jāmin, ka mazo ostu pārvalžu gada pārskatos par 2020.gadu nav atklāta informācija par valdījumā esošiem īpašumiem vismaz 6 456 407 eiro vērtībā, kas savukārt finanšu pārskatu lietotājiem, t.sk. pašvaldībai, liedz iespēju novērtēt ostas saimniecisko darbību – nav iespējams iegūt datus par izmantoto valsts un pašvaldību aktīvu efektivitāti.

Kopumā mazo ostu darbības rādītāji ir ar pozitīvu pieaugumu, tomēr iegūtie finanšu līdzekļi no to darbības nav pietiekami, lai nodrošinātu ostu infrastruktūras saglabāšanu nepieciešamajā tehniskajā stāvoklī un tās attīstību, kā arī finanšu līdzekļi nav pietiekami, lai novērstu ostās ilgstoši esošās problēmas, lai gan ostu pārvaldes šīs problēmas un vajadzības ir apzinājušas. Spilgtākais piemērs šādai pieejai ir Jūrmalas ostas pārvalde, kura plānošanas dokumentos ir uzsvērusi Lielupes padziļināšanas nozīmi, tomēr nekādas konkrētas darbības nav veikusi, kā vienu no iemesliem norādot finansējuma trūkumu. Pašvaldības un ostas pārvaldes rīcība Lielupes upes dziļuma nenodrošināšanā ir novedusi pie tā, ka gan 2021., gan 2022.gadā piekļuve Jūrmalas ostai ir neiespējama sēkļu dēļ. Tāpēc navigācija Lielupes grīvā un kuģu kanālā tika slēgta jau 2021.gada aprīlī. Burātāju un jahtotāju pārstāvji norāda, ka šo neizdarību rezultātā daudzi burātāji Lielupi jau ir pametuši, kas attiecīgi arī atspoguļojas ostas teritorijā esošo uzņēmumu darbības rādītājos.

Konstatēta virkne pārkāpumu, t.sk. nepilnības iekšējās kontroles sistēmas darbā

Pašvaldību un mazo ostu pārvalžu rīcība ar finanšu līdzekļiem neatbilst ostu pārvalžu darbības nodrošināšanai atļautajiem finansēšanas avotiem un normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai – trīs ostu pārvaldes ir saņēmušas finanšu līdzekļus no ostas komersantiem. Savukārt Pāvilostas un Skultes ostu pārvaldes, neievērojot normatīvo aktu prasības, ES struktūrfondu projektu ietvaros iegādātos pamatlīdzekļus ir nodevušas bezatlīdzības lietošanā komersantiem. Turklāt Skultes ostas pārvaldē, iespējams, ļaujot komersantam saņemt atbalstu komercdarbībai, kas nav paredzēts normatīvajos aktos–  izveidotie infrastruktūras objekti iegūti komersantam lietošanā ar mazāku projekta līdzfinansējumu (attiecīgi ar lielāku publiskā finansējuma atbalstu), t.i., līdz pat 90 procentiem no projekta attiecināmajām izmaksām (vismaz 1,74 milj. eiro).

Ne visas mazo ostu pārvaldes ir nodrošinājušas iekšējās kontroles sistēmas efektīvu darbību, tā liedzot iespēju pārliecināties, vai visi peldlīdzekļi ir uzskaitīti un par visiem ttiem sniegtajiem pakalpojumiem un ostu maksām  ir gūti ieņēmumi pilnā apmērā, kā arī – vai maksas ir piemērotas atbilstoši ostu pakalpojumu cenrāžiem. “Skaidrs regulējums ar pārredzamiem, taisnīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem, kas attiecas uz ostas infrastruktūras izmantošanu un ostas pakalpojumu finansēšanu un maksu iekasēšanu, ir priekšnoteikums ostas attīstībai un saimnieciskai rīcībai ar ostai uzticētajiem publiskajiem aktīviem,” uzsver O.Erdmanis.

Jāpārvērtē mazo ostu valdēs nepieciešamo valdes locekļu skaits, kritēriji to atlasei un darba novērtējumam.

Revīzijas laikā KNAB vienai amatpersonai ir piemērojis administratīvo sodu un vienai personai ir izteikts aizrādījums.

Revidentu ieskatā nav pamatotas normatīvā akta prasības attiecībā uz valdes locekļu skaitu visās mazo ostu valdēs, jo šobrīd tas nav atkarīgs no ostu darbības veidiem un apjoma. Pašlaik ir nodarbināts nesamērīgi liels valdes locekļu skaits. Piem., trīs no 7 mazajām ostām – Engures (8 valdes locekļi), Jūrmalas (9) un Pāvilostas (10) – nenodrošina kravu apgrozījumu, attiecīgi sniedz šauru pakalpojumu klāstu, bet valdes locekļu skaits ir tāds pats kā ostās, kas nodrošina plašu pakalpojumu klāstu.

Pašlaik ne normatīvais regulējums, ne pašvaldību izvirzītās prasības nenosaka prasības ostu valdes locekļu izglītībai un darba pieredzei, un pretēji labas pārvaldības principiem valdes locekļu darba rezultāti netiek vērtēti. Tāpat netiek dokumentēts process, kā pašvaldība izvēlas kandidātus valdes locekļa amatam, kas rada risku, ka process nav atklāts un ka kritēriji nenodrošina labāko kandidātu atlasi. Pieci ostu valdes locekļi, iespējams, ir atradušies interešu konflikta situācijā, jo ir piedalījušies lēmumu pieņemšanā savās interesēs. Savukārt 5 ostu pārvaldēs vairākiem valdes locekļiem pašvaldības nav izsniegušas rakstveida atļaujas amatu savienošanai, tādējādi nenodrošinot interešu konflikta risku pārvaldību. Jāmin, ka revīzijas laikā KNAB vienai amatpersonai ir piemērojis administratīvo sodu un vienai personai ir izteikts aizrādījums. Revidentu ieskatā ostu valdes locekļu iecelšanas process

būtu pielīdzināms valdes un padomes locekļu nominēšanas kārtībai kapitālsabiedrībās, jo mazo ostu valdes locekļa pienākumi un atbildība neatšķiras no publiskas kapitālsabiedrības padomes locekļa kompetences. Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta (BICG) ieteikumi “Kā izveidot profesionālas padomes valsts kapitālsabiedrībās Latvijā?” kā labā prakse varētu būt attiecināmi arī uz mazo ostu valžu locekļu atlasi un to pienākumiem.

Mazo ostu pārvaldes nenodrošina efektīvu atkritumu apsaimniekošanu

Lai arī notekūdeņu novadīšana nav būtiskākais piesārņojuma radītājs Baltijas jūrā, ostām aktīvi jādarbojas, lai mazinātu tajās ienākošo un izejošo peldlīdzekļu negatīvo ietekmi uz vidi – īpaši ņemot vērā ekspertu norādes, ka jūrā piesārņojuma apjoms pieaug un situācija vērtējama kā slikta.

Mazo ostu pārvaldēm ir jānodrošina atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrāde un atkritumu apsaimniekošana atbilstoši normatīvajiem aktiem, taču lielākoties tas netiek darīts. Piem., Engures, Pāvilostas, Rojas un Skultes ostu pārvaldes ilgstoši (pat vairāk nekā 10 gadus) nav aktualizējušas plānu, pēc kura organizē atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošanu ostu teritorijās. Tāpat, lai arī pārsvarā mazajās ostās ir nodrošināta iespēja nodot kuģu u.c. peldlīdzekļu radītos notekūdeņus, kuģotāji to neizmanto bieži – tas palielina risku, ka notekūdeņus “pa tiešo” izgāž ūdenstilpēs.

“Lai novērstu vides piesārņojuma riskus, esam aicinājuši ostu pārvaldes izstrādāt un aktualizēt atkritumu apsaimniekošanas plānus atbilstoši normatīvajam regulējumam un ieviest atbilstošas kontroles procedūras. Jāmin, ka šī nav pirmā revīzija, kurā konstatējam, ka vides jautājumiem no atbildīgo instanču puses netiek pievērsta pietiekama uzmanība, t.sk. Valsts vides dienests neīsteno savu uzraudzības funkciju pietiekamā kvalitātē,” uzsver O.Erdmanis.  

Valsts kontroles ieteikumi

Pamatojoties uz revīzijā konstatēto un secinājumiem, mazo ostu pārvaldēm un pašvaldībām sniegti 10 ieteikumi, lai novērstu neatbilstības un ieviestu normatīvajiem aktiem un labas pārvaldības principiem atbilstošu ostu pārvaldību un darbību. Termiņš ieteikumu ieviešanai – 2023.gada jūlijs. 

Papildu informācija – ziņojums, ieteikumu grafiks, infografika.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU