DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
16. augustā, 2022
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

2. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 64,0 % iedzīvotāju

2022. gada 2. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 885,2 tūkstoši jeb 64,0 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2. ceturksnī bija 5,4 tūkstoši. Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par iedzīvotājiem1 vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.

Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 1,7 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits par 23,6 tūkstošiem. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis pieauga par 0,8 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 15,9 tūkstošiem.

Nodarbinātības līmenis pēc dzimuma pa ceturkšņiem
(procentos)

Skatīt OSP datubāzē: NBL020c

2. ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 5,5 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi – 66,9 % un 61,4 %).

Nodarbinātie iedzīvotāji
(tūkstošos)

 

2021. gada 2. cet.

2022. gada

2022. gada 2. cet. izmaiņas pret

1. cet.

2. cet.

2021. gada 2. cet.

2022. gada 1. cet.

tūkstošos

%

tūkstošos

%

Pavisam (15–74 gadi)

861,6

869,3

885,2

23,6

2,7

15,9

1,8

vīrieši

427,3

430,1

437,5

10,2

2,4

7,4

1,7

sievietes

434,3

439,2

447,8

13,5

3,1

8,6

2,0

Jaunieši (15–24 gadi)

47,4

50,6

56,0

8,6

18,1

5,4

10,7

Skatīt OSP datubāzē: NBL020c

Lai gan kopš 2012. gada 3. ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2022. gada 1. ceturksnī ES – 60,3 %), 2. ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 68,8 %, savukārt Lietuvā – 66,9 %.

Nodarbinātības līmenis Baltijas valstīs un vidēji Eiropas Savienībā pa ceturkšņiem
(procentos)

Skatīt Eurostat datubāzē: LFSQ_ERGAED, 2022. gada 2. ceturkšņa dati – OSP datubāzē NBL020c, Lietuvas un Igaunijas Darbaspēka apsekojums.

Jauniešu nodarbinātības līmenis palielinājies par 4,0 procentpunktiem

2022. gada 2. ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 31,6 %, kas ir par 4,0 procentpunktiem augstāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 56,0 tūkstoši jauniešu (2021. gada 2. ceturksnī – 47,4 tūkstoši).

Jauniešu (15–24 gadi) nodarbinātības līmenis pa ceturkšņiem
(procentos)

Skatīt OSP datubāzē: NBL020c

Mazāk nodarbināto pamatdarbā strādāja nepilnu darbalaiku

2022. gada 2. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,2 stundas, kas ir par 0,2 stundām mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 0,5 stundām vairāk nekā pirms gada.

Katrs četrpadsmitais (62,0 tūkstoši jeb 7,0 %) nodarbinātais strādāja nepilnu darbalaiku. Tas ir par 10,4 tūkstošiem jeb 1,4 procentpunktiem mazāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada un par 9,6 tūkstošiem jeb 1,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Vidēji nedēļā nostrādāto stundu skaits pamatdarbā pēc dzimuma pa ceturkšņiem
(stundu skaits)

Skatīt OSP datubāzē: NBL130c

2. ceturksnī attālināti strādāja divreiz mazāk darbinieku nekā pirms gada

2022. gada 2. ceturksnī 11,0 % (83,6 tūkstoši) darbinieku (darba ņēmēju) strādāja attālināti2. Tas ir par 74,8 tūkstošiem jeb 10,3 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada (158,4 tūkstoši jeb 21,3 %) un par 49,8 tūkstošiem jeb 6,5 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī (133,4 tūkstoši jeb 17,5 %). No attālināti strādājošajiem 59,5 % bija sievietes un 40,5 % vīrieši.

Nedaudz vairāk kā trešdaļa (35,2 %) attālināti strādājošo bija vecuma grupā 35–44 gadi, attiecīgi 36,4 % vīriešu un 34,3 % sieviešu. 30,7 % attālināti strādājošo bija vecuma grupā 15–34 gadi, 19,0 % – vecuma grupā 45– 54 gadi, bet vismazāk (15,1 %) – vecuma grupā 55–74 gadi.

Augstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (15,8 %) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vērojams vecuma grupā 35–44 gadi, bet zemākais (6,6 %) – vecuma grupā 55–74 gadi.

Darbu attālināti veica 50,2 % informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares darbinieku, 43,5 % finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošo, 21,6 % zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomas (L–N) darbinieku, nedaudz mazāk (20,8 %) valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomas darbinieku. Izglītības nozarē attālināti strādāja 7,9 % darbinieku, bet viszemākais (4,6 %) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars vērojams tirdzniecības, transporta, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu jomā.

Attālināti strādāja 27,5 % vecāko speciālistu, 20,3 % vadītāju, 17,2 % speciālistu un 15,3 % kalpotāju (biroja darbinieku).

2022. gada 2. ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,5 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,8 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4,1 tūkstotis mājsaimniecību, kurās aptaujāja 6,8 tūkstošus iedzīvotāju.

Plašāka informācija par darbaspēka apsekojuma rezultātiem ir pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļās “Nodarbinātība” un “Ekonomiskā aktivitāte”.

1 Darbaspēka apsekojumā iegūto datu vispārināšanai izmantots iedzīvotāju skaits, kurā iekļauti Ukrainas valstspiederīgie, kuri ieguvuši pagaidu aizsardzību Latvijā un dzīvo privātajās mājsaimniecībās.

2 Ar attālināto darbu saprot darba izpildes veidu, kad darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus darba devēja uzņēmuma, tai skaitā, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. 

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU