Tikšanās laikā ar Lietuvas enerģētikas ministru tika pārrunāts Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropas tīklu projekts, aktualitātes saistībā ar dabasgāzes apgādes drošību, abās valstīs plānotos atbalsta pasākumus nākamajai apkures sezonai, lai kompensētu augstās energoresursu cenas. Tāpat tika pārrunāta arī elektroenerģijas tīklu attīstības nepieciešamība un iespējas uzņemt jaunas atjaunojamo energoresursu jaudas tīklos.
Abi ministri bija vienisprātis, ka mūsu enerģētikas sistēmas ir cieši saistītas un šī brīža izaicinājumus mēs varam vieglāk pārvarēt cieši sadarbojoties. Arī turpmākā enerģētikas sistēmas transformācija un attīstība nav iedomājama bez reģionālās sadarbības. Līdz šim ieviestie un īstenošanas procesā esošie projekti ir apliecinājums mūsu spējām. Kā būtiskākā šī brīža prioritāte gan Latvijā, gan Lietuvā ir Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropas tīklu projekts. Turklāt ir nepieciešams meklēt iespējas šo aktivitāti paveikt pēc iespējas ātrāk, neapdraudot sistēmas stabilitāti un sabiedrības intereses.
Sarunas laikā I.Indriksone uzsvēra: “Virzība uz desinhronizāciju no BRELL tīkla un sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīklu ir absolūta prioritāte. Turklāt atbalstām arī ātrāku Baltijas valstu elektrotīkla desinhronizāciju, ievērojot nosacījumu, ka tas neatstās neprognozējamu negatīvu ietekmi uz mūsu energosistēmu.” Kā zināms, “Par Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīklu un desinhronizāciju no BRELL (Belarus, Russia, Estonia, Latvia, Lithuania)” līguma – projektu plānots pabeigt līdz 2025.gada beigām, tomēr šobrīd norisinās aktīvas diskusijas starp reģiona atbildīgajām ministrijām un pārvades sistēmas operatoriem par iespēju to pabeigt ātrāk.
“Šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka Krievija ir uzsākusi enerģētisko karu pret Eiropu. Tāpēc ir būtiski radīt skaidru signālu, ka visi nedraudzīgie soļi nevar satricināt mūsu vienotību un kopīgās vērtības – stiprināt mūsu enerģētisko neatkarību,” pauda I.Indriksone.
Sarunas laikā ministri uzsvēra nepieciešamību paplašināt savstarpējos koordinācijas mehānismus, lai apmainītos ar informāciju par būtiskajiem un aktuālajiem jautājumiem, kā arī savlaicīgi plānotu gatavošanos jaunajiem izaicinājumiem. Kā viens no pirmajiem jautājumiem varētu būt dabasgāzes apgādes drošības situāciju reģionālais izvērtējums un analīze par dabasgāzes nākotnes lomu energoapgādē.
Tāpat ministri apmainījās ar informāciju par valdībās pieņemtajiem lēmumiem par valsts atbalstu mājsaimniecībām, daļēji sedzot apkurē izmantojamo energoresursu cenu pieaugumu.
“Neskatoties uz šī brīža izaicinājumiem enerģētikas sektorā un nepieciešamību veltīt arvien lielāku uzmanību sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm un infrastruktūrai, ilgtermiņā uzskatām atjaunojamās enerģijas projektus par galveno prioritāti,” norādīja ekonomikas ministre. Pārrobežu elektroenerģijas projektu veicināšana Baltijas jūras reģionā varētu palīdzēt nodrošināt Baltijas valstu enerģētisko drošību, it īpaši pēc sinhronizācijas projekta pabeigšanas. Latvija uzskata atjaunojamos enerģijas avotus par iespēju palielināt un diversificēt vietējo un reģionālo enerģijas ražošanu.
Vizītes noslēgumā ekonomikas ministre apmeklēja vadošo uzņēmumu Lietuvā saules tehnoloģiju jomā “Global BOD Group”, kurš ražo inovatīvas saules paneļu sistēmas, kuras pilda ne tikai klasisku saules paneļu funkciju, ražojot enerģiju, bet arī nodrošina citu funkciju izpildi (norobežojošo konstrukciju segumi, ceļus norobežojošās skaņas sienas, utt.).
