DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
27. jūlijā, 2022
Lasīšanai: 17 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Eiropas Savienība

No Latvijas ievēlēto EP deputātu trešajā darba gadā paveiktais

Eiropas Parlamenta (EP) birojs Latvijā sadarbība ar Latvijas deputātiem sagatavojis ikgadējo atskaiti par deputātu paveikto un padarītā devumu Latvijas iedzīvotājiem.

2022. gada sākums iezīmēja EP devītā sasaukuma pilnvaru termiņa viduspunktu, kurā par jauno priekšsēdētāju tika ievēlēta Maltas politiķe Roberta Metsola (Eiropas Tautas partijas grupa), bet par vienu no viņas 14 vietniekiem pirmo reizi kļuva kāds no Baltijas valstu deputātiem - Roberts Zīle (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa/Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK").

2022. gada pirmajā pusē EP plenārsēdes pirmo reizi kopš pandēmijas sākuma pilnībā atgriezās  klātienes režīmā, bet dienaskārtību pamatīgi ietekmēja Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, deputātiem gan paužot atbalstu Ukrainai un kā pirmajam parlamentam attālināti uzklausot Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, gan vēlāk apstiprinot virkni likumu praktiskai palīdzībai kara skartajai valstij.

Zemāk apkopota Latvijas deputātu sniegtā informācija par būtiskāko veikumu, darbojoties komitejās, delegācijās, politiskajās grupās u.tml.

Uzziņa

  • Eiropas Parlaments un ES Padome (ES dalībvalstu ministri) kopīgi pieņem ES likumus - regulas un direktīvas - daudzās jomās. Šie likumi pēc tam ir pamats daudziem ES valstu nacionālajiem likumiem.
  • Lai arī Eiropas Komisija ir vienīgā Eiropas likumu iniciatore, Eiropas Parlaments var norādīt, kādi tiesību akti būtu vēlami, un prasīt EK, lai tā sagatavo likumdošanas priekšlikumus.
  • Ziņotājs ir EP deputāts, kurš no atbildīgās EP komitejas iecelts par galveno regulas, direktīvas vai EP rezolūcijas virzībai caur ES likumdošanas gaiteņiem.
  • Atzinums - par katru likumprojektu ir vajadzīgs atzinums no citām ar konkrēto tēmu saistītajām EP komitejām.
  • Ēnu ziņotājs un ēnu atzinuma sagatavotājs. “Ēna” - EP deputāts, kurš pārstāv savas politiskās grupas intereses EP komitejā un seko līdzi likumprojekta virzībai vai atzinuma sagatavošanai, komunicē ar atbildīgo deputātu, mēģina rast kompromisu un panākt savai politiskajai grupai svarīgus labojumus. “Ēnošanas” mērķis - nodrošināt politisko līdzsvaru.

Andris Ameriks

(Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa/Gods kalpot Rīgai), Transporta un tūrisma komitejas (TRAN) priekšsēdētaja vietnieks, Lūgumrakstu komitejas (PETI) loceklis, aizstājējs Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas (ITRE) komitejā

Paveiktais

Ieguvums

Regulāra iesaiste transporta jomas regulu un direktīvu izstrādē, īpaši strādājot ar Latvijai svarīgo jūras un dzelzceļa transportu un sevišķu uzmanību pievēršot atjaunojamās enerģijas izmantošanai dažādos transporta veidos.

Latvijas uzņēmēju un iedzīvotāju intereses tiek ņemtas vērā, izstrādājot jaunus ES likumus.

Ziņotājs un ēnu ziņotājs Eiropas Parlamenta Transporta komitejas pozīcijās atjaunojamās enerģijas, zemes un mežu izmantošanas, dzelzceļa un jūras transporta, kā arī digitālo pakalpojumu jomās.

Ziņojumu izstrādes laikā sadarbojoties ar Latvijas valsts iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, ņemts vērā arī to viedoklis.

Regulāra iesaiste dažādās jauniešu un skolnieku aktivitātēs Latvijā.

Labāka jauniešu izpratne par Eiropas Parlamenta darbu un Eiropas nākotni.

Ivars Ijabs

(politiskā grupa Renew Europe/Attīstībai/Par!), priekšsēdētāja vietnieks Īpašajā komitejā attiecībā uz vēža uzveikšanu (BECA, darbs noslēdzies) Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas (ITRE) komitejas loceklis, aizstājējs Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības (IMCO) komitejā, Ekonomikas un monetārajā komitejā (ECON) un Izmeklēšanas komitejā Pegasus un līdzvērtīgas novērošanas spiegprogrammatūras izmantošanas izmeklēšanai (PEGA)

Paveiktais

Ieguvums

Kā īpašās komitejas priekšsēdētāja vietnieks piedalījās Eiropas stratēģijas vēža uzveikšanai izstrādē.

 

Pieņemta stratēģija, kas palielinās ES jaudu cīņā ar vēzi.

 

Iestājās par mežu lomas stiprināšanu zaļajā kursā.

Pieņemta regula par mežu un lauku lomu oglekļa izmešu piesaistē.

Kā Ekonomikas un monetārās komitejas loceklis strādāja pie jauniem noteikumiem naudas atmazgāšanas novēršanai.

 

“Tīrākas” finanses un labāk saskaņoti noteikumi cīņai ar netīru naudu visā Eiropā.

Sandra Kalniete

(Eiropas Tautas partijas grupa/”Jaunā Vienotība”), Ārlietu komitejas (AFET) un Īpašās komitejā attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju (ING2) locekle, aizstājēja Starptautiskās tirdzniecības (INTA) komitejā un Drošības un aizsardzības (SEDE) apakškomitejā

Paveiktais

Ieguvums

Eiropas Parlaments pārliecinošā balsojumā – ar 552 deputātu atbalstu – pieņēmis Sandras Kalnietes sagatavoto ziņojumu par ārvalstu iejaukšanos Eiropas Savienības demokrātiskajos procesos, tai skaitā plaši izmantojot dezinformāciju. Ziņojums ietver izvērstu analīzi par riskiem un rekomendācijas ES dalībvalstu koordinētām darbībām, lai novērstu hibrīddraudus.

Iedzīvināts princips – kas ir nelikumīgs bezsaistē, ir nelikumīgs arī tiešsaistē.

Tiek veidota droša ES informatīvā telpa, īpaša uzmanība pievērsta dezinformācijas apkarošanai nelielajās valodās, tai skaitā latviešu valodā, un ES ārējās pierobežas reģionos.

Atbildīga par Ukrainas jautājumiem Starptautiskās tirdzniecības komiteja, kura paātrinātā kārtībā virzījusi pieņemšanai Eiropas Komisijas priekšlikumu uz gadu apturēt ievedmuitas nodokļus visam Ukrainas eksportam uz ES, tai skaitā rūpniecības produkcijai, augļiem un dārzeņiem, kā arī antidempinga maksājumu un aizsardzības pasākumu atcelšanu tērauda importam. Papildus Eiropas Parlaments apstiprinājis divas ārkārtas makrofinansiālās palīdzības programmas Ukrainai kopumā 2,2 miljardu EUR apmērā.

Nodrošināts pastāvīgs un efektīvs Eiropas atbalsts Ukrainai visos līmeņos un ar visiem Eiropas rīcībā esošajiem instrumentiem — ne tikai ar ieročiem un sankcijām pret agresorvalsti Krieviju, bet arī tirdzniecībā, lai palīdzētu Ukrainas ekonomikai.

Ārlietu komitejā vadījusi ziņojumu un rezolūciju izstrādi par atbalstu demokrātiskajai opozīcijai Baltkrievijā un nosodījumu Minskas režīmam gan par tā īstenoto hibrīduzbrukumu ES ārējai robežai, izraisot mākslīgu migrācijas krīzi, gan par Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas karā pret Ukrainu. Starpautiskās tirdzniecības komitejā savukārt kā ēnu ziņotāja bijusi līdzatbildīga par  palīdzības programmas apstiprināšanu Moldovai.

Nodrošināts pastāvīgs atbalsts Baltkrievijas demokrātiskajai opozīcijai un atbalstīta Moldovas ekonomika.

 

Dace Melbārde

(Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa/ Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"), Kultūras un izglītības komitejas (CULT) un Īpašās komitejā attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju (ING2) priekšsēdētāja vietniece, aizstājēja Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā (ENVI) un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā (ITRE).

Paveiktais

Ieguvums

Atbalsts medijiem
2021. gada 20. oktobrī EP pieņēma D. Melbārdes ziņojumu par Eiropas medijiem digitālajā desmitgadē. Ziņojuma centrā - lielāks finansiālais atbalsts un labvēlīgs tiesiskais regulējums. Atbalstu guva arī D. Melbārdes priekšlikums mērķētam finansējumam vietējiem medijiem.

D. Melbārde strādāja pie Digitālo pakalpojumu un Digitālo tirgu regulām, īpašu uzmanību pievēršos mediju nozarei. Kā INGE priekšsēdētāja vietniece strādāja pie ES pasākumiem cīņā pret Krievijas agresiju un propagandu.

 

Ziņu mediju nozarei būtiski palielināts ES konkursos pieejamais finansējums. Tostarp, gandrīz 2 miljoni eiro tieši vietējiem un reģionālajiem medijiem.

Stingrāks digitālās vides regulējums:

-       uzliek platformām pienākumus nodrošināt vienlīdz aktīvu cīņu pret dezinformāciju ikvienā valodā un dalībvalstī (ne tikai lielajās);

-       taisnīgi spēles noteikumi Eiropas digitālajā tirgū Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem palīdzēs saņemt lētākas, pieejamākas un kvalitatīvākas preces un pakalpojumus.

Eiropas Izglītības telpa - tās izveide līdz 2025. gadam ir viena no Eiropas Komisijas prioritātēm un ietver virkni iniciatīvu, tostarp Eiropas studenta kartes ieviešanu un fokusu uz digitālajām prasmēm. Pateicoties arī D. Melbārdes pienesumam, EIT iegūst konkrētākas aprises, tostarp:

- prasības EK pēc konkrēta budžeta un noteikt EIT vidēja termiņa prioritātes;

- ieguldījumi izglītībā plānojami, ņemot vērā valstu specifiku un fiskālo kapacitāti;

- izglītības saturs saglabājas kā katras valsts kompetence.

-     EIT izveide skaidri iezīmē katram eiropietim pieejamu mūžizglītību un mobilitātes iespējas kvalitatīvas izglītības iegūšanai;

-     Latvijas augstskolām pavērsies plašākas iespējas veidot sadarbības programmas ar citām Eiropas augstskolām;

-     prasība ņemt vērā dažādos sākumpunktus, lai nodrošinātu, ka tādas valstis kā Latvija netiek netieši nostādītas sliktākā situācijā vai nevar atļauties īstenot uzstādītos mērķus;

-     ieteikumi atbalstam mākslīgā intelekta un citu jauno tehnoloģiju mācību programmām.

Energoefektivitātes direktīva (pārstrādātā redakcija) vēl lielāku uzsvaru liek uz Eiropas Savienības centieniem stimulēt energoefektivitāti un no tiem izrietošos ekonomiskos ieguvumus. Strādājot pie direktīvas EP Vides komitejā, D. Melbārde uzsvaru lika uz vajadzību ņemt vērā valstu atšķirīgo situāciju, kā arī jauno ģeopolitisko realitāti, kur energoefektivitāte jāskata kopā ar enerģētikas drošības un neatkarības veicināšanu.

-     Energoefektivitātes iniciatīvas stiprinās Latvijas enerģētisko neatkarību, samazinās uzņēmumu un mājsaimniecību patērētās enerģijas daudzumu un, attiecīgi, siltuma, ūdens un elektrības pakalpojumu rēķini ilgtermiņā būs zemāki, no kā iegūs gan ikviens individuāli, gan Latvijas ekonomika kopumā;

-     Prasība ņemt vērā arī ekonomisko pienesumu un lietderīgumu energoefektivitātes iniciatīvām;

-     Nebūs jāievieš jaunas iestādes, kas ir svarīgi tādām valstīm kā Latvija, kurām ir ierobežota administratīvā kapacitāte.

Nils Ušakovs

(Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa/"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija), Budžeta komitejas (BUDG) loceklis, aizstājējs Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā (LIBE)

Paveiktais

Ieguvums

Kā Budžeta komitejas pastāvīgais ziņotājs vada Finanšu regulas jeb ES “finanšu Bībels” pārskatīšanu saistībā ar daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam stāšanos spēkā.

Lielāks caurspīdīgums ES naudas tēriņos Latvijā un visā Eiropā, lielāku uzsvaru liekot uz sociāli interešu aizsardzību, vides aizsardzību un dzimumu līdztiesību.

Ziņotājs par Komisijas priekšlikumu regulai par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu.

Latvijas un visas ES pilsoņiem skaidrāks vēlēšanu process 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Kā S&D grupas pārstāvis piedalījās Konferencē par Eiropas nākotni, aktīvi darbojoties panelī “ES loma pasaulē un migrācijas politika”.

Iedzīvotāju iesaiste Eiropas nākotnei svarīgu tēmu apspriešanā un lēmumu pieņemšanā.

 

Inese Vaidere

(Eiropas Tautas partijas grupa/”Jaunā Vienotība”), Ekonomikas un monetārās komitejas (ECON) locekle, aizstājēja Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā (ENVI)

Paveiktais

Ieguvums

Aktīvs darbs Ukrainas atbalsta grupā EP, iestājoties par visa veida palīdzības sniegšanu Ukrainai. Piedalījusies EP rezolūcijas izstrādē, pieprasot ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, kurai sekoja pozitīvs valstu līderu lēmums. Piedalījusies arī rezolūcijas izstrādē, kurā EP pieprasa ļoti stingras sankcijas pret Krieviju, ieskaitot pilnīgu energoresursu importa aizliegumu.

Pieprasījusi, lai iesaldētie Krievijas līdzekļi tiktu izmantoti Ukrainas atjaunošanai un kara upuru atbalstam.

Panākot ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, ir izdevies demonstrēt pašu spēcīgāko politiskās solidaritātes žestu kara nomocītajai ukraiņu tautai – sniegt skaidru perspektīvu par iekļaušanos Eiropas valstu saimē.

Stingri iestājoties par Krievijas enerģijas embargo, ir izdevies panākt lēmumu par naftas importa pārtraukšanu, tādējādi būtiski samazinot Krievijas spēju finansēt karu, jo ES par Krievijas naftu pagājušogad vien samaksājusi vairāk nekā 70 miljardus eiro.

Izstrādājusi četrus pilotprojektus vairāk nekā sešu miljonu eiro vērtībā, kas atbalstīs iedzīvotāju virzītus ēku renovācijas projektus, pētīs ēku radītās emisijas un veidos Jaunā Eiropas Bauhaus zināšanu platformu. Tāpat turpinās jau uzsāktais pilotprojekts, lai novērstu labas pārtikas nonākšanu atkritumos. Pilotprojektus var iesniegt visi EP deputāti, bet tikai neliela daļa iesniegto priekšlikumu tiek atzīti par tik labiem, lai tiem piešķirtu finansējumu.

Eiropas zaļais kurss jāievieš Latvijai izdevīgā veidā. Izmantojot ES budžeta līdzekļus, šie pilotprojekti dažādos veidos palīdzēs Latvijā praktiski ieviest zaļo kursu vairākās jomās – enerģētikā, celtniecībā, pilsētplānošanā, pārtikas nozarē. Tie ir konkrēti soļi, lai zaļais kurss būtu ne vien vispārīga stratēģija, bet arī konkrēta rīcība.

Vides komitejā piedalījusies Eiropas Sociālā klimata fonda noteikumu izstrādē, kurus apstiprināja EP. Veiksmīgi iesniegusi priekšlikumu par to, lai naudu sāktu izmaksāt iespējami ātri, jau 2024. gadā, un tā visvairāk sasniegtu tieši mazaizsargātos un lauku iedzīvotājus. Izstrādājusi grozījumus, lai no fonda varētu finansēt dažādus ēku renovāciju darbus un zemo emisiju sabiedrisko transportu, kā arī uzlabotu tā pieejamību.

Fonds paredzēts, lai mazinātu vajadzību pēc fosilajiem energoresursiem. Ar šī fonda līdzekļiem iedzīvotājiem palīdzēs iegādāties mazāk piesārņojošas apkures sistēmas, ieguldīt videi draudzīgākā transportā un energoefektivitātes uzlabošanā. Nosakot jaunas vides prasības, ir ļoti svarīgi paredzēt pietiekamu atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kuriem tās būs jāievieš.

Sarunas vēl turpinās, bet Latvijai līdz 2028. gadam no šī fonda provizoriski paredzēti 170 miljoni eiro.

 

Roberts Zīle

(Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa/Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"), Eiropas Parlamenta priekšsēdētājas vietnieks un Prezidija loceklis, Ekonomikas un monetārās komitejas (ECON), Transporta un tūrisma komitejas (TRAN) un  Nodokļu jautājumu apakškomitejas (FISC) loceklis, aizstājējs Budžeta komitejā (BUDG)

Paveiktais

Ieguvums

Pirmo reizi Baltijas valstu vēsturē ievēlēts Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieku amatā, vadot EP atbildīgās darba grupas un piedaloties  EP Prezidija sēdēs, kas nosaka parlamenta administratīvo darbību.

Latvijas intereses tiek aizstāvētas EP augstākajā līmenī, plenārsēdes pirmo reizi tiek vadītas latviešu valodā, nodrošināta īpaša palīdzība Ukrainai EP Prezidija ietvaros.

Kā tās izveidotājs turpina regulāri vadīt “Rail Baltica” neformālo starpinstititucionālo  sadarbības grupu Eiropas Parlamentā.

“Rail Baltica” projekta attīstība, paredzot arī militāro mobilitāti.

Kā frakcijas izvirzītais ēnu ziņotājs vadījis frakcijas darbu tādu ES likumu izstrādē, kas attiecas uz digitālā tirgus, atveseļošanas un noturības mehānisma, naudas atmazgāšanas, aviācijas un ES budžeta pašu resursu noteikumiem.

Kā frakcijas izvirzītais atbildīgais sarunvedējs Atveseļošanas un noturības mehānisma slēgtajās darba grupās paudis svarīgākos politisko signālus EK atbildīgajiem komisāriem un politikas veidotājiem, tostarp saistībā ar Latvijas interesēm.

Tatjana Ždanoka

(pie politiskajām grupām nepiederoša deputāte/Latvijas Krievu savienība), Lūgumrakstu komitejas (PETI) locekle, līdz marta beigām bijusi arī Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas (EMPL) locekle

Paveiktais

Ieguvums

Kā Nodarbinātības komitejas locekle aktīvi strādājusi pie direktīvas par minimālo algu Eiropas Savienībā.

Direktīva palīdzēs cīnīties ar “strādājošo nabadzības” fenomenu.

Kā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas locekle piedalījās sarunās ar Apvienotās Karalistes varas iestādēm pēc Brexit.

Labāka Latvijas un citu ES pilsoņu tiesību aizsardzība.

Kā Lūgumrakstu komitejas locekle palīdzēja Vecmīlgrāvja iedzīvotājiem iesniegt EP lūgumrakstu par vides trokšņa direktīvas iespējamiem pārkāpumiem.

Latvijas varas iestādēm nosūtīts aicinājums risināt situāciju.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU