DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
13. jūlijā, 2022
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Drošība

Akcentē nepieciešamību cīnīties pret propagandu un dezinformāciju

2022. gada 11. un 12. jūlijā iekšlietu ministrs Kristaps Eklons Eiropas Savienības tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmē Prāgā, Čehijā, sarunās par kara Ukrainā ietekmi uz drošības jomu akcentēja nepieciešamību cīnīties pret propagandu un dezinformāciju, kā arī sniegt mērķētu atbalstu Ukrainai un Moldovai. Tāpat ministrs ar Moldovas iekšlietu ministri Anu Revenko (Ana Revenco) pārrunāja iespēju uzlabot sadarbību starp Latvijas un Moldovas iekšlietu dienestiem.

Iekšlietu ministrs Kristaps Eklons Krievijas izvērstā kara Ukrainā kontekstā akcentēja nepieciešamību cīnīties pret propagandu un dezinformāciju, stiprināt dalībvalstu noturību, lai līdz minimumam samazinātu kiberuzbrukumu iespējamās sekas. Vienlaikus nepieciešams veikt prevencijas pasākumus cilvēktirdzniecības risku mazināšanai, ieviest risinājumus, kas neļautu šaujamieroču kontrabandas jautājumam kļūt par apdraudējumu, kā arī nepieļaut sankciju pārkāpšanu vai apiešanu. Tāpat ministrs norādīja, ka ir nepieciešams visaptverošs un regulāri aktualizēts Ukrainas un Moldovas tiesībaizsardzības iestāžu vajadzību apkopojums, kas sekmēs to, ka abām valstīm sniegtais atbalsts būs mērķēts un to vajadzībām atbilstošs.

ES tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmē iekšlietu ministrs K.Eklons akcentēja arī ES robežu, migrācijas un drošības informācijas sistēmu izveides nozīmi drošības stiprināšanā, efektīvākā pārbaužu pie ES ārējām robežām īstenošanā un nelikumīgas migrācijas novēršanā un apkarošanā. Krievijas karš Ukrainā ir vēl vairāk palielinājis šī projekta nozīmīgumu.

Krievijas agresija pret Ukrainu ir izraisījusi lielāko Eiropas migrācijas krīzi kopš Otrā pasaules kara, kā arī joprojām turpina pastāvēt dažāda veida drošības apdraudējums, tai skaitā mērķtiecīgas migrācijas instrumentalizācijas draudi un hibrīddraudi, tādejādi apdraudot ES vienotību un integritāti un radot nopietnus migrācijas jomas izaicinājumus. Ņemot vērā minēto, iekšlietu ministrs sanāksmē aicināja izvērtēt dalībvalstu iespējamos instrumentus, lai novērstu turpmāku migrācijas spiediena pieaugumu dažādos migrācijas maršrutos.

Tāpat K.Eklons uzsvēra, ka bērni ir sabiedrības visneaizsargātākā daļa, tādēļ dalībvalstu pienākums ir darīt visu iespējamo, lai aizsargātu bērnus no visa nelikumīgā, īpaši no seksuālas vardarbības. “Ņemot vērā seksuālās vardarbības pret bērniem pieaugumu, īpaši internetā, dalībvalstu kopīgās pūles šajā jomā ir stiprināmas. Tiešsaistes pakalpojumu sniedzēju brīvprātīgā rīcība nav bijusi pietiekama, tāpēc nākamais loģiskais solis būtu tiem uzlikt par pienākumu atklāt bērnu seksuālas vardarbības materiālus, izņemt saturu, kurā atspoguļota seksuāla vardarbība pret bērniem, un ziņot par konstatēto. Pakalpojumu sniedzējiem arī būtu jāvēršas pret pāridarītāja centieniem tiešsaistes vidē izveidot emocionālu saikni ar bērniem (tā dēvēto iedraudzināšanu) un ziņot par aizdomīgiem gadījumiem tiesībaizsardzības iestādēm.”

Vizītes Prāgā laikā K. Eklons ar Moldovas iekšlietu ministri Anu Revenko (Ana Revenco) pārrunāja iespēju tuvākajā laikā parakstīt saprašanās memorandu, lai uzlabotu sadarbību starp Latvijas un Moldovas iekšlietu dienestiem. Tāpat Moldovas Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi priekšlikumu izveidot ES Iekšējās drošības un robežu pārvaldības atbalsta centru, aicinot Latviju aktīvi iesaistīties centra darbā un deleģēt ekspertus. “Moldovas puse ir ieinteresēta mācīties no Latvijas pieredzes, lai labāk sagatavotos dalībai ES, un tā norādīja uz gatavību sniegt savu ieguldījumu ES kopējā drošībā. Moldova arī būtu īpaši ieinteresēta Latvijas Valsts policijas ekspertu iesaistē, jo liela interese ir par kibernoziegumu un narkotiku noziegumu izmeklēšanu,” norāda K. Eklons.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU